Dzēsts profils 23. mai 2013. 10:32

Jāmušī nost     sevišķi tas liecinieks   Kamēr vēl   tas " liecinieks" naf atradis [del]mīļāko[/del] kādu jaunu liecinieci   Tad gan ,būs trakomāja  

Dzēsts profils 23. mai 2013. 09:08

Ar atmiņām vien nepietiek dažreiz žēl ka tā,bet dažreiz prieks

Dzēsts profils 23. mai 2013. 09:06

Atmiņas var izbalēt,bet atņemt tās nevar

ierakstam «Atmiņas.»
jolanta c. 23. mai 2013. 08:09

trakak nevar but vairs.

jolanta c. 23. mai 2013. 08:04

ja atminas labas.

ierakstam «Atmiņas.»
Vasilijs P. 23. mai 2013. 08:01

Ari mums savulaik bija videjas klases A auto-pat lampinas nebija iespejams nomainit-viss tik blivets-pec lietavas braucieniem-vajadzeja rupigi izsusinat,bet-aiz auto prozektora vel ilgi saglabajas dzelteniga gaismina,ja neizsita drosinatajus-dazi iepraktizejas,un dereja-izmantot drosinataju vieta pistoles patronas-esot bijusi pat gadijumi-pasiem savainoja kajas-ja sasila.

ierakstam «Atmiņas.»
Leonora t. 23. mai 2013. 07:58

Cilvēkam grūti lauzt savu dabu,tomēr ,lai izdzīvotu,viņam  neizbēgami nākas mainīt savu psiholoģiju,uzskatus par savām būtiskajām vajadzībām.Un viena no tām ir šodien ir labs auto,toties moskviču tagad diez vai kādam redzēsi,ja nu kāds pensionārs no laukiem iedrošinās ar to braukat pa lauku ceļiem.Mēraukla ir stipri mainījusies.Līdz ar to arī cilvēkus vērtējam savādāk.Ne pēc garīgām vērtibām,bet mantiskajām.Vai tas ir labi?Pievērsiet uzmanību sabiedribai un tur atradīsiet atbildi.Kad aizbrauksiet ciemos pie saviem bērniem,kuri devušies ārzemās,jautājums atkritīs pats no sevis.

ierakstam «Atmiņas.»
Sandris X. 23. mai 2013. 07:45

Atmiņu lietus..

Sandris X. 23. mai 2013. 07:38

Katrs dara kā ērtāk - citējot amigosa klasiķi Vasiliju Pljehovu .

Sandris X. 23. mai 2013. 07:33

Labāk izvēlos zemes dzīves dienišķo rupjmaizi , nevis ,,debesu pīrāgus,, .Ja rokas aug no pareizās vietas, tad var nopelnīt arī sviestiņam uz maizītes un ne tikai tam .

Dzēsts profils 23. mai 2013. 07:00

Mēs taču esam kā vienādības zīme starp saviem bērniem un vecākiem.Paskatāmies uz vienu pusi ,un atceramies bērnību.Uz otru pusi,un redzam,kādi būsim.
Kāpēc vispār jābojā nervi ar greizsirdību?

ierakstam «Lai tā būtu»
Dzēsts profils 23. mai 2013. 05:27

Tieši tā,labi teikts!!!

Ivo E. 22. mai 2013. 23:58

Ak ,šīs Marlēnas , Malvīnes ..

ierakstam «Marlene Ditriha.»
Dzēsts profils 22. mai 2013. 23:53

Walter --Amigosā kauties nedrīkst---var tikai mīlēt...!!!   

Dzēsts profils 22. mai 2013. 23:52

Oki doki--tu nozagi Briseles līdostā dīmantus...??? Policija atrada tikai pusi--otru pusi var terēt uz kabatām...!!!!   

Kurzemniece E. 22. mai 2013. 23:47

Tev superiga mamma.

Ivo E. 22. mai 2013. 23:47

No woman , no cry..

Arvīds J. 22. mai 2013. 23:42

Kāpēc negribi cīnīties līdz galam ? DIEVA mīlestība vienmēr būs ar tevi....

Ivo E. 22. mai 2013. 23:34

Trakāk par šo var būt tikai 2 Jehovas liecinieki .

Ivo E. 22. mai 2013. 23:31

Nelaimes cilvēkam ir kā tēraudam - pārbaude ar uguni   .Tā tiek noteikts cilvēcības koeficients .

Autorizācija