...pilnīgi piekrītu......loģikas nekāds

Par mīlestību nerunāšu. Kaut kur lasiju... "Mīlestība- instinktu uzvara par intelektu". Es tam pilnīgi piekrītu. Tai štellei nav logiska izskaidrojuma.

...mans talkotājs aizgāja zemi gtavot plēves mājai........ceru, ka iekšā lietus nelīst

tikko Latvijas radio ziņoja,ka Jelgavā talko neskatoties uzstipro lietu.Man patreiz rīta kafija,manējie vēl guļ-izgāju uz lodžijas-arī nevienu apkārtnē nemanīju

Jā, talkojam, lai kādiem atkal būtu ..ko piedrazot!....vienkārši riebīgi, cik latviešu tautā daudz ""šmuļu"...

Nu kurš normāls cilvēks grib labprātīgi saslimt?

Laiciņš( )  Man pretīm parks, bet nevienu psihu tur neredzu...

Skārlet....es noteikti vēlos stipru cilvēku sev blakus!
Uz kuru var paļauties un kura aizvējā es būtu priecīga piestāt ,lai atpūstos pēc plivināšanās ikdienas vējos
Mīlestība- tas tikai tāds romantiski jūsmīgs stāvoklis...kādu brīdi jau arī tāds vajadzīgs

Leonora...nelaimēm ir lielums
Un tur jau tā "sāls"- saprast,ka vienmēr var būt sliktāk..un nekrist panikā pie katras neveiksmes,kuru jau nosauc par nelaimi!

Vis kas mūs nenogalina,padara mūs stiprākus bet vai tikai stiprs cilvēks ir tas,ko vēlamies līdzās

Gribu domāt,tad nav īstie satikušies,ja pat nevēlas otru saprast ja kādu mīli,tad tak dari pat neiespējamo,lai nesāpinātu

Ja nenovērtējam-tad arī nav saprast,ka tā Mīlestība...
Tā bieži notiek ,ka nespējam izprast otru cilvēku, jo ...vai tad paši sevi mēs izprotam?
Ar Gribulīšiem pilna pasaule.

Jā, jo tu talantam padarīsi   

Nu ja ka, es tā arī sapratu, es, kāreiz, par to pašu.   Nevis lec, bet lido.  

...skaisti!...vienalga ar ko un kā-galvanais ka talants ir
Bet dziesmu neklausīšos...nav man ...jo netaisos talkot !

Nu,es jau teicu,ka man patīk šī doma,ka viņš lido pats...laimīgs jo sniegs tiiik dziļš,suņuks mazs ...bet tur tālāk ir viņa mazais draudziņš,kurš upes līkumā noķēris savu pirmo zivtiņu un sauc draugu to aplūkot

Taga es jums stāstīšu vēl vienu anekdoti par lidošan'!
Lido ērglis, lido, lido ... spārni piekūst. Domā, jāatpūšas. Nosēžas uz kādas klints, augstu virs mākoņiem. Skatās - blakus kaut kas brūns, maziņš ...
- Tu kas?
- Es? Čeburaška!
- Ja? A ko sēdi?
- Ai, ausis piekusa ....

Nu ja, interpretēt var dažādi. Mēs jau nezinam, vai viņš pats, vai arī kāds, kas aiz kadra, sirsnīgi viņam iespēris ....    Mēs jau redzam tik šo statisko attēlu. A ja nu viņš tiešām lido, lido pac?

Tu domā,tas ir laimīgs sun[i]s un ja nu šis lido pakaļ saimniekiem,kas dodas dzīvot uz ārzemēm? un viņa acīs ir uguns   -es jūs panākšu,es nepalikšu te viens,pat neceriet,spundējiet mani kaut rokassomiņā,bet es braukšu jums līdzi!!
Redzi,uz jebkuru lietu var paskatīties no dažādiem leņķiem,bet man labāk patīk Tavējais-par laimē levitējošo suni

es par kaisli ar cilvēku, ar kuru ir visnopietnākās attiecības, īslaicīgā baudas mani neinteresē, varbūt stulbi, bet mana dzīve.