jā,dusmu uzplūdā šad tad paslīd arī kāda nešpetna valodiņa

Lūdzu ;)

ar to vien jau esi laimīgs,ka māte laidusi pasaulē,pārējais jau nu paša rokās

Tāda nu ir tā bēdīga realitāte .

katram sava domāšana...līdzīgi Sonjas minētajam kāds tā sevi piesardzīgi gatavo gadījumam, ja nu notiek sliktākais - lai nenokristu no mākoņiem nu un tas jāpasaka arī citiem, lai tie citi nedomātu, ka viņam /viņai pārāk labi iet

Sevī slēptās un apslāpētās dusmas ir kļuvušas par kaut ko ierastu mūsdienās.Ja cilvēki iemācitos pareizi izmantot savas dusmas,tā,lai aizsargātu savu teritoriju no iebrukuma tajā,tad šis sajūtas kļutu par pareizu reakciju,pateicoties kurām,tas tiktu galā ar visām savām problēmām.Mans viedoklis,dusmu brīdī sataisīt pauzi un izskaidroties tad,kad tās ir pārgājušās.Bet visumā dusmas ir normālā un nepieciešāmā  sajūta,ja tām neseko blakus efekti,kuru ārstēsanas neiespējamība izraisa postu.

nu ja, pēc tam nezini, kur acis likt...

Dusmas pasaki to ko nekad nebutu izsteicis.Tad doma ko talak darit,vai ir verts dzivot ar tadu cilveku,vai sveicinaties,un daudz ko citu.

.....es domāju, ka šādiem cilvēkiem pašiem grūti........visās darba vietās gan jau kāds ir .......mums arī......saucam to par pūķi baisuli, bet trakķais ir tas, ka dažkārt šādi cilvēki ir vadošos amatos un tad dezorganizēts un reizēm paralizēts ir viss darbs.......lietas paliek pusdarītas

Priecājies, Sonja, ja tā dāma savas negācijas iznes iekš sevis; piedzīvot 'dāmu', kurai žults jau tik daudz, ka pati vairs nejēdz- kur un kā..... ne jautrākais no pasākumiem. Un- šādas 'dāmas' lieliski uzož pretspēlētajas.... un tad jau- tingentagelis uz pilnu klapi!!!! /atvaino: piesaukšu tmr vienu viedo, neminēšu gan vārdā, kura  /turp mani aizveda mana Mazā, neticot, ka izturēšu tos mēslus saviem spēkiem/ teica, jā, tieši tā arī pateica: šīs žults pārņemtās būtnes IR spējīgas uz tādiem gājieniem, kā reti kurš apdalīts tīnis spētu. Tā gan.
........................................................
Bet- es nevēlu nevienai no viņām ļaunu!, kaut- pārgrozīja manu dzīvi par 200; lai vārās savā sulā; lai rūgst; viņu dzīve, ne- mana:) Ceru- vsm ceriņus un jasmīnus- vēl jo vairāk, viņu samaitātie deguni sasmaržos

laimīgais arī nelaimē nes sevī kaut ko labu, pozitīvu, nav kā spridzekis un gaisa maitātājs.

Izskatās- tāds pats kā visi pārējie, tomēr---ir kaut kas tāds, kas liek justies tāda, neapmierināta un permanenti pesimistiska cilvēka klātbūtnē neomulīgi.. Mums darbā ir viena dāma, kurai - dzīve ir smaga, neiet nekādi uz priekšu, viena ķibele pēc otras( man jau šķiet, ka nav tik traki, bet..)--- un pa gadiem 10-12- ar viņu kontaktēties vairs negrib neviens... jo - saule spīd- slikti, lietus līst- atkal slikti, ziema- slikti, vasara- briesmīgi... darba daudz- traģiski, maz- vel traģiskāk... īsti pat nezinām- par ko runāt ar viņu- jo uz katru frāzi ir vesela tirāde- kas un kāpēc ir slikti

Nu nav jau īsti labi arī tad- ja pietrūkst. Labak- lai viss ir laikā, vietā un vajadzīgajā apjomā

Jā, ja viņi nav viens otram interesanti seksuālajā aspektā. Ar piebildi- ja viņi patiešām ir godīgi, atbildot uz jautajumu- vai tas otrs patīk kā vīrietis/sieviete.

Pareizi katram būs tas, kas palīdzēs dzīvot saskaņā visupirms- pašam ar sevi.. Vientulība- nav mirstamā kaite, un vēl vairāk- ja vien ir vēlme ko mainīt savā dzīve- vienmēr ir tāda iespēja. Toties- pieļaujot sev svarīgos jautājumos kompromisu- lai tikai nebūtu viens/-a--- diskomforts būs pamatīgs... Un diez vai tā kopābūsana ar kādu( ja jau runājam par vientulību /nevientulību)- kompensēs to diskomfortu.

......tik to īsto nakti sagaidīt...
v tom to probļema..

oki; vsm- orientieris...k-kāds

Man Limozins Janu nakts krasa...

/slepeno karti, lūdzu!../

Ingridaixx-Dzives pieredze-princesse xxx varda nav nosaukta...