jautrite b. 24. apr 2013. 18:10visam jābūt samērīgi-slikti ir būt nabagam,bet arī bagātie raud-varbūt tikai katrs sava iemesla dēļ
Ingrida X. 24. apr 2013. 18:04tikai cilvēkam dažbrīd, 'plēšoties' starp to, to un to....kad japaspēj tas, tas un tas....aptrūkstas "uzrāviena" tam, kas vienīgais ir patiesi vērts k- kā.
........................................................
Jāmācās. Sadalīties. Atrast "tīru", ne pastarpinātu! laiku Cilvēkiem, kas mūsu dzīvē ir īpaši.
Vineta K. 24. apr 2013. 17:23Priecajies.Tatad uz varzacem uzkapi.
Dzēsts profils
24. apr 2013. 17:20Arī pasakām ne vienmēr laimīgas beigas
Leonora t. 24. apr 2013. 17:18Beigas ir tādas,ka pasaka pārlasīta un pēc laika aizmirsta,jo tā ir tikai pasaka...dzīvē viss ir savādāk,jo tā nav pasaka ar laimīgām beigām.
Vineta K. 24. apr 2013. 17:16Vaitad tik tragiski Pievienojies,bus jautrak.Bet ja nesanak,tad katram savs cels ejams.Bet ta ir tikai un vienigi tava izvele.
Dzēsts profils
24. apr 2013. 17:14es neesmu viens, uz manas ādas dzīvo miljoniem mikrobu..
Vineta K. 24. apr 2013. 17:07Ta ir katra cilveka izvele.Un nevienam nav tiesibas kadu aizvainot............................
Dagnija D. 24. apr 2013. 17:05jolanta cerpinska, tur jau ir tā lieta,ka tā ir katra sava pārbaude un tas ir atkarīgs cik katrs cilvēks ir spēcīgs savā būtībā... man arī ir bijušas tādas domas, bet tikai domas, jo man ir iemesls to nedarīt... ir daudzi citi cilvēki, kuriem tas būtu sāpīgi,bet ne tam cilvēkam,tam no tā būtu ne silts,ne auksts... Tādēļ esmu pateicīga ik katram savam tuvam cilvēciņam,kurš man ir un kuram esmu svarīga un vajadzīga... to dēļ es dzīvoju un protams sevis,jo pat ja reizēm tuvumā neviena, atceries, Tu dzīvo tikai vienu dzīvi, lai to iepazītu !
Dagnija D. 24. apr 2013. 16:54žēl gan,patiesi,tikai domāju,ka šādi cilvēki ir ļoti daudz, kas ir gan viņa, gan viņas lomā... un arī es dzīvoju šajos pelnos... un arī manā gadījumā uguns putns tikai pieņēmās spekā un smaida gandarījuma smaidu, bet daļēji nedrīkstu viņu ne vainot, ne nosodīt, lai gan ir skumjas, sāpes un dusmas...jo viņā (tā kā Tavā pasakā) jau mita šis uguns putns, kuram nepievērsu šo uzmanību,bet tas tā pat kaut kad būtu izpletis (un arī izpleta) savus spārnus...tikai es to negaidīju... bet tikai akli mīlēju, eksistēju un dzīvoju ar savu mīlestību...
Vasilijs P. 24. apr 2013. 16:48Labi!Pierunaji-lai jau apbrino!
Anna N. 24. apr 2013. 16:47
Aha, šitādas te
jolanta c. 24. apr 2013. 16:41es pardzivoju.pat lidz pasnavibai bija.
jolanta c. 24. apr 2013. 16:41es pardzivoju.pat lidz pasnavibai bija.


