Vineta K. 7. apr 2013. 10:46lABI BUTU JA VISI TA RUPETOS PAR AIZGAJEIEM....................
Gita i. 7. apr 2013. 10:45Ineta- tāpēc jau es saku....vairāk par kapvietu pušķošanu neizteikšos,lai kādu neapvainotu katram savs!
Manī nekad nav bijusi vēlme pastaigātis pa kapiem-ir tādi,kas mīl ar skumju grimasi klīst pa kapiem atceroties aizgājušos....pati atceros kā mana vecmamma 2x nedēļā gāja laistīt un puķes mainīt un viņa burtiski staroja,kad kāds pateica- jūs nu gan mīlat savu nelaiķi,kapiņš kā izstādē vienmēr!
Jā- rudenī lapas novākt, pavasarī sakritušos zarus utt...tas pats par sevi...
Gita i. 7. apr 2013. 10:40Skarlet...es tiktiešām nevēlos, lai mani radinieki un draugi savu brīvo laiku iztērētu uz mana kapa puķu klēpjus liekot!
labāk lai viņi biežāk tagad ar mani satiekas ...tad man nekad prātā neienāks jau Tai Pusē esot,ka mani aizmirsuši . ..
Gita i. 7. apr 2013. 10:36Cik jauka labestības ķēdīte izveidojās....
Mīļš klipiņš svētdienas rītam
Dzēsts profils
7. apr 2013. 10:33Katra situācija rada jaunu situāciju un kā mēs tajā rīkojamies atkarīgs tikai no mums pašiem
Dzēsts profils
7. apr 2013. 10:32savieno ne tos--- īsSavienojums- un čušssss
Ineta L. 7. apr 2013. 10:32Gita, Tavs aicinaājums visnotaļ atbalstāms
Tikai tas vispārinājums, ka pušķošana ir tikai izrādīšanās, ...nav tiesa, kam tas ir meditācijas sastāvdaļa, kam atbrīvošanās no nakts murgiem... ir dažādi iemesli, ne tikai izrādīšanās.
Leonora t. 7. apr 2013. 10:31Bet ikkatra šķiršanās atnes jaunu sastapšanos....
Dzēsts profils
7. apr 2013. 10:30Ziedi vajadzīgi ne tikai dzīvajiem, tā domāju es,varbūt tiem,kas vairs nav vairs starp mums tie vajadzīgi vēl vairāk, kā mums.Kurš grib,lai viņu aizmirst,domāju,ka neviens
Gita i. 7. apr 2013. 10:28Ineta...jā, paliek aizgājējs ar mums -domās un atmiņās!
Tā kapu pušķošana ir tikai izrādīšanās citiem un tiem citiem savukārt apspspriešanas tēma-re kā kapiņš pamests, kā paraka tā aizmirsa...uttt
Labi-miers! Es vairāk ne vārda par šo kapu tēmu,lai kādu neaizvainotu
katrs dara tā kā viņam sirdsapziņa liek!
Es tik šorīt aizdomājos par to- cik dzīve ir tomēr īsa...var pienākt arī brīdis ,kad neviens vairs neaicina uz kopēju tusiņu...nu tāda doma bija...
Tā kā- izmantosim mums doto laiku...kad mūs vēlas satikt...kad esam veseli...utt
Ineta L. 7. apr 2013. 10:28Interesanti, Vasilij, bez darba-biznesa Tev vēl kas cits interesē? Piem., pastaiga pie jūras
Gita i. 7. apr 2013. 10:22Nu tieši tā, Lauma!
Domās jau tāpat esam kopā ar aizgājušajiem....bet mums jau tas kapu kults iegājies un bieži vien ar domu- jāizpušķo kapiņš ,lai visi redz,ka nav aizmirsts! uzsvars uz- lai visi redz...
Ineta L. 7. apr 2013. 10:21Aizgajis cilvēks atmiņas taču paliek, līdz ar to tā saiknes saglabāšana svarīga pašam kapu kopējam.
Par tiem atpūtas vai izklaizu piedāvājumiem... No manu draugu vērojumiem, esmu secinajusi, ka katram ir nepieciešams dažāds laiks, lai atsauktos aicinajumam, kas uzreiz ir gatavs visu mest pie malas, kam vajadzīgas vairakas dienas, lai "nobriestu", kam paris nedēļas.... Neplānoti pasākumi daļu izsit no līdzsvara, un nekāda patīkama efekta nav.
Protams, Tev piekrītu, ka bieži savus draugus un radus mēs novērtējam, kad miruši, viss zudis
Dzēsts profils
7. apr 2013. 10:18...Gluži manas domas..reiz kaut kad es arī par kaut ko līdzīgu savā blogā rakstīju.. Ziedi vajadzīgi dzīvajiem..
Vasilijs P. 7. apr 2013. 10:17Pareiza atbilde-sniega karaliene....darbs un biznes.
Ineta L. 7. apr 2013. 10:14Vasilij, Tu nolēmi tagad visos blogos pasūkstīties... copy-paste
Gita i. 7. apr 2013. 10:13Cilvēks mēdz aizmirst,ja nekad nevar zināt, kad kuru satiekam pēdējoreiz...
Ka laiks ir daudz-tā ir tikai ilūzija!
Tad kāda jēga pēc tam,kad cilvēks aizgājis ,it kā atdot parādu....tas taču nav iepējams, tas cilvēks ir prom jau Toties blakus vienmēr ir kāds,kam vajadzīgs tieši tava klātbūtne reāli tagad un šodien un piedevām vēl- tevi aicina, sauc, gaida!!!
Vasilijs P. 7. apr 2013. 10:11Ja!Parasti pec zvana-kaut kur jaierodas loti atri-pat slapjas drebes-ne jau gluzi halata...



