lai dzēstu- gan nav par lepnu visus izlaiza...-gardāko

paņemt?!---arī aizdomīgi skan

...aizdomīgi skatās apsargs kad ieiet bez groziņa paņemot vienu sīkumu

Protams ka nē.

pats visticamāk  tā arī piedomā....bet tracina, ja blakus Tev saka....nu nestāvi tik aizdomīgi..rindā, ja tev groziņā nekā nav

končas vai?

Ir dažādi virieši un ir dažādas sievietes-ar vienu mēraukli nav mērojams neviens.

patika,ipass balss un muzikas sniegums.

Khe, es gan esmu zagusi, bet tad triceja ne tikai rokas un kajas, bet pat galva...

viņš deva mājienu izkopt redzes atmiņu un ko Jūs? aklisabojāt arar automātisku pierakstu....

Brituks neatbildēja...tāpēc izvēlējās rakstīt TEV

Tagad dominē uzticības trūkums tāpēc es teiktu tā,mīla bez uzticības ir tāpat ka ziedonis bez puķēm,neatkarīgi no tā-tepat tūlīt vai vēlāk.

Jā apmānījis, pasniedzējs visus kuri pie viņa entos gadus mācījās.. tā ir leģenda kuru atceras visis kuriem ar viņu bijusi saskarsme.   Pamēģini aiz tāda pierakstīt visu laicīgi

ai vel 1,5 menesi lidz tam.

par velti kuku streso augsa visu pardalis ka vajag un mums neprasis ,es ari esmu fakta prieksa,vai nu turpinat, vai likvidet,ja kads berns neparnems saistibas mana vieta,tad viss jalikvide,jo vecums nenak viens un tam lidzi nak viss kasslimibas un viens nevar vezumu vilkt.

rakstīt var...ja raksta vienu un to pašu....bet , ja ar vienu zīmē ...otru raksta....un galvā visas darbības saskaņo....tad skaidrojums cits....lāci apmānījis iluzionists

Smaidošs cilvēks ir labvelīgs,atklāts un adekvāti reaģē uz dzīves radītajām situācijām.

Nabaga Laurītis, neviena viņā neiemīlas no pirmā skatiena   Un tautā vispār neviens vairs nekomentē viņa "garadarbus". Tā kā riktīgs abloms puisim  

es varu ar desmit, ko nu , bet tas nav tas pats kas ar abām rokām vienlaicīgi rakstīt...

Par smaidu un "smaidīgiem" attēliem:

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/75525/vai-zinaji-smaids-atklaj-tavu-raksturu
"Kāda pētījuma dalībniekiem četras sekundes simtdaļas rādīja foto ar smaidīgu seju. Laika sprīdis bija tik īss, ka cilvēki attēlu pat nepamanīja – vismaz ar prātu ne. Bet, lūk, ko uzrādīja sensori, – visi īslaicīgi sajuta emocionālu pacēlumu. Salīdzinot pētījuma dalībniekus ar kontroles grupu, atklājās, ka viņi pasauli bija sākuši tvert labākā gaismā par citiem – monotons teksts šķita gana interesants, neitrāli attēli – jauki un viegli dzērieni likās garšīgāki nekā tiem, kuri smaidošās sejas redzējuši nebija. Ne velti pēdējos gados zinātnieki bieži piemin spoguļneironus – tie smadzenēs izraisa atbildes reakciju, atspoguļot redzēto. Gribam vai ne – mēs automātiski atdarinām visas sejas izteiksmes, ko redzam. Diemžēl tas nozīmē arī to, ka, sēžot starp drūmiem kolēģiem, arī pati kļūsi tāda – ja vien nepamanīsies pirmā aplipināt viņus ar smaidīgu attieksmi pret dzīvi.   "