Cerībiņa mirst kopā ar cilvēku ... kad ārsti vairs neārsē - visādiem pūšļotajiem ir peļņa ..

Kalngar,ja pie manis atvestu mācītāju,tad viss tiešām būtu skaidrs,jo pie mums mācītāji parasti nāk pie mirējiem.

...nedomasu ..kuku savadak ..ka tagad..

Kuku,es jau tāpat domāju,ka viņš visu ir sapratis,tikai tā cerībiņa.

....jabaidas ..tad ja esi dzivi ..nodzivojis nepareizi..,aizved vinu labak ..pie macitaja.. ,vai atved vinu majas...

Ārija,pats sāpīgākais vēl priekšā.Kad katru vakaru braukšu injicēt morfiju.Tad jau ir skaidrs,kas gaidāms.Paldies par uzmundrinājumu.

Varbūt kad notiksies kam jānotiekās , tad domāsi savādāk ...

...nu nemaz neuztraucos...,kam janotiek notiksies...

...katram pienakslaiks ...nu un tad ..

Ingrīda,es jau distancējos.Bet visu laiku smaidot domāju,un ja nu cilvēks jūt manas patiesās domas.Viņš it kā cerot ,man šķita pat lūdzot,saka,ka vēl ir vajadzīga ķīmija.Bet neviens to vairs nedarīs.Un tikai viena doma,ko darīt,kā vēl palīdzēt.

Mani dators nekad nav aizraavis,ne speeles,ne zinjas,ne info.... Dat.kursus beidzu..visu aizmirsusi...labi,ka ar Amigosu saaku taustinjus spaidiit,kaut cik rakstiit iemaacijos......buutiibaa vareetu pilniigi iztikt arii bez datora! Pa telefonu AMPELJI interesantaaki sanaak.....Cik gadus tieshi konkreeti atpakalj-toch neatceros KUKUU,tikai taa bija teeva daavana braalim un toch -paari tuukstotim maksaaja....Es pat tam klaat negaaju-ne laiks,ne vajadziiba ,arii tagad nekaadas tehniskaas ziniibas datoraa apguut negribu!!! Mani aizrauj tikai reaali JAUTRAA,SKAISTAA,PILNVEERTIIGAA DZIIVE!!! ...cik nu esmu TE-Visiem-Paldies!!!

Es gan domāju , ka apzinās ... un tās dažas sekundes ir ļoti nelāgas ...

Kuku,ja trombs,tad notiek dažu sekunžu laikā.Es domāju,cilvēks pat neapzinās notiekošo.

Un lai arī ir personisks blogs! Kādreiz drīkst arī to.  

...cits atri braucot dabu ..galu ..cits gulta..

Traka padarīšana, nav viegli atbildēt. Man šķiet (bet tikai šķiet, jo skaidri nezinu), ka tādā situācijā svarīgāka ir tā slimā cilvēka labsajūta nevis pašam sava. Tātad - štrunts par melošanu un to nelabo sajūtu pēc melošanas. Ja tam slimajam meli palīdz kaut cik možāk turēties, neredzu, kā citādi lai rīkojas. Paraudi aiz stūra. Bet acu priekšā centies vien arī turpmāk uzmundrināt un iedrošināt.
Nu, man tā šķiet...
Turies! Viegli tas nav gan...

Alise,paldies par uzmundrinājumu.

zini- ar mākslīgo optimismu, un tikai- papaijā, pabar, uzplaukšķini pa dupsi...uzslavē, ja apēd vienas putras karotītes vietā trīs...nav citu recepšu.... Loģiski, ka bezspēcības sajūta ir trakākā, bet- nu ir jācenšas iekšēji nodistancēties!! Grūti?? Protams!!! Bet- Tu taču nevari to, ko nespēj ārsti un Dievs arī nē...nu tā kaut kā..

Hops ... uzreiz tomēr hops nenotiek , un beidzamās sekunes un to simtdaļas varbūt liekas kā mūžība , un ir daudz nepatkamākas nekā tiem kas iepriekš brīdināti un samierinājušies ar likteni ..

Esi stipra, Mairitiņ!