Gribu majas....atraitnis.

Nu re, atkal  Armagedons atcelts

Ar katru laulības gadu atkāpes un nobīdes laikā abiem samazinās, tikai nezinu,kurā gadā pienāk bŗīdis, kad ir tās precīzās 5 minūtes...

  Tēvs mani pieradināja pie precizitātes, līdz ar to man ir diezgan laba laika izjūta. Un bija liels šoks, ka pusis, pēcāk vīrs, nu jau nevīrs bija galīgi un totāli neprecīzs. Kad es jau stāvēju pie ārdurvīm pilnā ekipējumā, viņš tik sāka "kasīties", murgs! Nācās dažkārt izgudrot kultūras pasākumam laiku vismaz par 1/2 stundu agrāk(un tās bija vienīgās reizes, kad viņš sataisījās laicīgu un brīnījās, kāpēc izrāde vai koncerts vēl nesākas )

Diez vai arī ir labi,labāk pie kādas upites,ejot pa ledu,pārspriest Ineta.

Dažam tas labi zināms,tikai neteikšu kurai.

Stādos prikiekšā ka Janai patīk mosties, kad nāsis kutina kafijas smarža..tāds liegs pieskāriens jutekļiem ar signālu...mosties!

Sievietes tā iekārtotas...Mēdzam skaļi domāt... Es taču neko nesaku, ka vīrs dušā dzied...Nežēlīgi šķībi dzied! Un ne tikai dušā! Un pūlēties paskaidrot, ka viņam lācis uz abām uzkāpis...
Katram savi trūkumiņi, jālaiž gar ausīm... Tikai jāprot saklausīt, kad mainās intonācija...

Jā,sams...abstrakti tas viss- toties dziesma skaista

Labāk rakstīt

LAI JAU  IR DABA,TIKAI LAI MANI NEUZKER UZ AKA UN NEUZCEP.

Mana zivtina labprat ada,bet tas ir dargais prieks,jo dzijas istas ir dargas,nu ja tikai adit zvejas vai intrigas tiklus,tad tas jau ir viegli.Bet tas man nav pienemams.

Varbūt cilvēku pašapmierinātībai beidzot pienākuši grūti laiki - te zeme zem kājām sakustas, te okeāns izkāpj no krastiem, te kas uz galvas nokrīt...Visai dramatiski tam, kurš sevi par dabas pavēlnieku un radības kroni uzskata...Cik darba nu būs psihoanalītiķiem... Pieraksts uz pieņemšanu mēnešiem uz priekšu!

Bus atbilde drizakaja laika ar dziesmu,gaidi...iespejams,ne latviskaja stila.

Mes jau esam cietoksnis,ta ka viss bus labi.

       Ja tēlaini daiļi runā,sāk mazināties uzmanība,pacietība,sāku tukšvārdību nedzirdēt!  

Bet ja esi apveltīts arī ar melnā humora izjūtu, Tev patiks vēl vairāk...

Garlaiciba ir abstrakts jedziens.

Ja mēs runājam nepārtraukti, tā jau ir... Bet pamēģini pāris stundas nerunāt! Sāksies tāds riņķa dancis!!!
- Mīļumiņ, kā Tu jūties?!  Da kas noticis?! Ko es ne tā esmu atkal...?! - Visu veidu aptekalēšanu un pieluncināšanos ieskaitot...
Tikko sāc runāt - atkal neklausās...

Ivo malacis!