kātad kātad... tici man ar...  
Takš netici nevienam- visi melo..

Katrs jau grib saskatīt to kas viņam tuvāks...

Man tas kautkā sasaistās ar..amigosu. Tikai ar laiku var saprast,kuram var ticēt,ar kuru iespējama draudzība,un ar kuriem labāk diskusijās neielaisties.

Laikam esi pilsētniece?

Tavi nepabeigtie vārdi visu izsaka.

pastaigās var doties katrs/atvainojos,ja kāds nevar slimības dēļ/,,ieraudzīt dabu ziemā,tās dažādajās izpausmēs,salauzt priežu zariņus-ielikt vāzē,lai gaiņā prom vīrusus.Kadu drusku mellenāju var var salasīt-ielikt plaucēšanai,kādu skaistu zaru ielikt plaucēt-būs lieldienu pārsteigums.Var pārskatīt ziemas krājumus-kaut ko jaunu pagatavot

Par tēvu zemi... vai varbūt būtu labāk teikt šajā "tēvu zemē"  - nolikt galvu par sev tuvajiem...

...un ērzelis pa virsu

škrobe gan......samaučka

Kādēļ uzreiz - nelaimīga mīlestība

Nu gluži kā nelaimīga mīlestība.

Nav jau runa vienīgi par spēlēšanos... runa ir arī par draudzību un ticību...

Ja kļūdās un nenotiek  kas nejauks, ko paredzēja pareģis- tad jau var droši pasmaidīt.. Otrādāk- tad atkal škrobe, ka nespēja pareģot kā nākas.

Jātic pašam sev, savai iekšējai balsij...tad vienmēr tā arī notiks!!!

,,gan uguns , gan ūdens, gan vējš....var būt draugi, ja protam attiecīgi ar tiem "draudzēties"...Vienu gan gribu teikt...NESPĒLĒJIES AR CILVĒKIEM!!!

Leonora.
Nu kurš normāls cilvēks gan grib, lai bērniem sāp???
Normāls cilvēks- NEVIENS!

Ar laika distancīti, lielākoties (diemžēl), kad pārvērtēju dažas lietas, to, kas un kā ir darīts un sadarīts, tieši bērni ir tas katalizators, kas liek sev pārmest ne vienu lietu vien.

Ja tā mierīgi un patiesi- tad ir ļoti maz lietu vai situāciju, vai cilvēku - kuru labā es būtu gatava ko tādu darīt. Un kautiņš par zemes pleķi- nebūt neietilpst tajā uzskaitījumā. Sauc to pleķi par tēvu zemi, dzimteni, - vienalga kā, bet - cilvēka dzīvība ir krietni vērtīgāka.

Ja tāda nelaime pienāktu- vai būtu izvēle???

Tā tā...nu un kādu apdraudējumu tu saskati bērnu dārzā...ARĪ bērnu dārzā

Vai tad kāds vēl nezin,ka esam putekļi dabas priekšā
Tapēc mierīgi varam pasmieties pasaules galu....no tā ,ka domāsim un raudāsim,nekas nemainīsies...