Viņš bija īsts neveiksminieks.
Viņam neveicās visur.
Arī seksā.
Pat tad, kad viņš piezvanīja uz dienestu "Sekss pa telefonu", viņam atbildēja:
- Šodien nē! Man sāp auss.

redzu, kalnagars, ka neesi tu skolā gājis, ja neproti atšķirt apgalvojuma teikumu no jautājuma un neproti salasīt manu vārdu...
Kā ir, kurā profilā jūties labāk šajā kalnagars vai Gungsrs eSTe īstenais...?  

PIrcējs jautā pādevējam,kas tirgo dzīvas zivis.
-Kāpēc zivis nekustas?
-Tās atpūšas.
-Bet kā pēc guļ ar vēderu uz augšu?
-Tās guļ.
-Bet kāpēc zivis smird?
-Klausies ,dārgais ,vai tu guļot sev seko?

Ja, benzīnu tiešām "ņammāja" labi, paskatījos, ka Čaika GAZ-13 17-22 litri uz 100km.

Viņš bija īsts neveiksminieks.
Viņam neveicās visur.
Arī seksā.
Pat tad, kad viņš piezvanīja uz dienestu "Sekss pa telefonu", viņam atbildēja:
- Šodien nē! Man sāp auss.

...tu ,to par sevi el pidriso..pamodies dienas zagli..

Nu bet ja negribas pielāgoties? Gribss būt patiesam un arī teikt to ko domā? Vai tad cita viedoklis nav jārespektē,  bet bez diskusijas uzreiz jānoslauka no zemes virsas?

Palātā ienāk ārsts un sanitārs ar cirvi rokās.
Ārsts izvelk sarakstu un lasa:
-Afanasijs-labās kājas amputācija.
-tuk!
-Sidorovs-labās rokas amputācija.
-tuk!
-Es teicu rokas!
-tuk!
-Es teicu labās!
-tuk!

Aha..."pečka" nestrādāja ..

kalnagars, vai arī tu esi mācījies augstās skolās vai hameleona gēns tev iedzimts...?  

Labi,  nevajag piesieties frāzēm. Neviens personīgi te netiek pieminēts. Mēs vietā lai būtu - personības.

Vīrs un sieva iegādājasnelielu restorānu,kas saucas"Svētais Jurģis un pūķis".Pēc gada sieva nomirst.
-Nabaga draugs-citi viņamizsaka līdzjūtību,-ko nu tu iesāksi?
-Pirmām kārtām nosvītrošu uz izkārtnes vārdu"pūķis"

Karaļa galmā notiek sacensības šaušanā ar loku.
Pirmais sacensības sāk kāds sudraba bruņās tērpts bruņinieks - nu vienkārši spīd un laistās. Šamais paņem bultu un loku un sāk tēmēt. Pretī viņam stāv kāds galīgi nobijies zemnieks ar ābolu uz galvas. Nu un šis izšauj un trāpa tieši ābolā.
Šāvējs pagriežas pret karali, dziļi paklanās un saka:
- I`m Sir Lancelot.

Nākošais nāk zelta bruņās tērpts bruņinieks – arī spīd un laistās.
Izņem zelta loku un zelta bultu un sāk tēmēt. Izšauj un trāpa tieši iepriekšējās bultas galā. Nu arī šis pagriežas pret karali, dziļi paklanās un saka:
- I`m Robin Hood.

Bet, tad nāk kāds pavisam vecs, noskrandis, līku muguru, sakropļotu seju, ar līku loku un līkām bultām vīrelis. Ilgi nedomādams, viņš izšauj un trāpa tieši zemnieka sejā. Tas nokrīt, un visapkārt izšļakstās asinis. Vīrelis mazliet ieliecas savos ceļos un saka:
- I`m...sorry!

...augstas skolas macijusies Ineta.    ..,lielakoties mes jau partopam,par hameleoniem..

Aha  

- Dārgā, cik mums ir bērnu?
- Divi.
- Tad kāpēc istabā ir seši?
- Pie mūsu bērniem ciemos atnākuši draugi.
- Bet kā tad es zināšu, kuri ir mūsējie?
- Es mūsējos iezīmēju. Tie, kuriem uz noskūtajām galvām uzzīmēts sarkans krusts, nav mūsējie!

Nezinu par citiem ..., saku un daru tā , kā tajā brīdī domāju un jūtos .  
Vai kāds būtu par to jāpārliecina ? Nedomāju vis , jo tāds vienalga domās , kā pats to būs iedomājies ..., tāda , lūk - dilemma .

Lakam uz tiem ziemeļiem ar Volgu brauca...kāda tur bļitkošana

a ko, arī nav slikta anekdote...

Kaut kas man liek domāt, ka kalnagaram partīk sēdēt sūrītī, zīmēt ar vaska krītiņiem klausoties wind of change...

Kādai kundzītei vīrs bija liels melnās maģijas piekopējs. Guļot uz nāves gultas viņš sievai teica:
- Ja tu mani piekrāpsi arī pēc nāves, es izrakšos no kapa un tevi nožņaugšu.
Vīrs nomira, viņu apglabāja.
Nākamajā dienā sieva sāka gulēt ar visiem, kam nebija slinkums. Viņai jautāja:
- Vai tu tiešām nebaidies? Malnā maģija nav joka lieta, ņems vēl un tiešām izraksies. Un nožņaugs.
- Lai rokas vesels. Es viņu zārkā ieliku ar vēderu uz leju.