:laugh

Piemēram [img]1pnoMpfQ15HDW5HO[/img

Vislabāk māca dažādas instrukcuju grāmatas un lietošanas pamācības ...

,,KAD DIEVI SMEJAAS,, -neliels staasts,bet iespaidu atstaaja pers.uz mani,vairaak par visiem romaaniem...,,MAARTINJSH IIDENS-lasiiji,MAIRITA!!?????

Andriit..esmu gan..vinjam pat ir eiropas pase..bet fakts kaa taads..uk tachu nav trakumseergas...vieniigais ja nu tu atbrauktu..tad .............

bet es nesaprotu..kapeec tie ragi traucee?

ewiņ, tu savu krancīti esi potējusi pret trakumsērgu?

Jā, Mairita, tās jau arī es saucu par "nepabeigtajām" grāmatām...Atceries - "Cilvēka bērns - Dite", Romēna Rolāna "Apburtās dvēseles", Kronina "Citadele" un vēl daudzas citas...Laimes formulas tur nebija. Pašam bija jāpadomā. Vismaz man tā bija.

Ir,ir jau arī Latvijā vietām,bet ne jau plaši un neviens  jau nejautā,sāpīgi,vai ne...

Ticība ir tas,kas lauj mums virzīties tālāk.Bet,jo vairāk gadu,jo izjūti to,ka beigās tomēr būsi viens.

Londons---spēcīgi paņēmis....nevis pavirši,-visus raksturus....un psiholoģija

Valdi,esmu lasījusi.Bet raksta ļoti depresīvi.Bet nesaku,ka slikti.

un tas tā ir visur...   lauksaimniecībā, attiecībās...saulīte, lietus mijas. posta ražu un dauza sirdis...ieguvumi- rudenī...bet SĒJ   ticībā, ka BŪS

tik un taa par tiem ragiem un to izdzedzinashanu izklausas drausmiigi

Kadreiz biju aizrāvies ar Džeku Londonu. Izlasiju gandrīs visu, ja netekt visu!

Tur es Tev piekrītu.Neziņa par rīdienu grauž vairāk,kā naudas trūkums.

Cilvēks meklē,   meklē,   meklē   ...-mieru viņš meklē. Mieru sevī....stabilitāti un rītdienu bez BAILĒM. Katrs satricinājums iedzen Kaktā...pārdomāt kā būs būt  tālāk ...un atkal iziet uz TAINES

Anda,cik mēs vienādi laimīgi un dažādi,nelaimīgi.

andriit.....man vafeles negarsho

Ar to ragu dedzināšanu nodarbojās Austrijā un Vācijā, vietejām govju sugām! Kā to darītu Latvijā, vēl nēsmu dzirdējis!