Ineta L. 21. jan 2013. 17:22Ir taču jau runāts un pārrunāts, ka mīlestība un iemīlēšanās ir dažādas lietas. Un tiešī iemīlēšanās ir atkarība, ko atzinuši arī zinātnieki-pētnieki, pat kodu šāi slimīgajai atkarībai devuši (kaut kāds skaitlis bija, neatceros, kāds). Pozitīvs moments, ja tās rozā brilles tomēr noņem, slimība izzūd, atkarība pāriet 2-4 gadu laikā.
vāverēns c. 21. jan 2013. 17:06Protams, Vientuļais Vilciņ ja atgadījies, kas ir ļoti bēdīgs- skumjas ir jāizdzīvo! Cilvēks jau nav robots, kas ieprogrammēts var nekļūdīgi darboties. Cilvēks ik pa laikam atceras dažādus sāpīgus pagātnes notikumus un atkal tos pārdzīvo no jauna un vēlas saprast, kā pagātni var izmainīt, Bet vai to var??Tieši tāpēc visiem ir nepieciešama piedošana. Atceries: ja dzīvojam tagadnē, dodam iespēju otram būt tādam, kāds viņš ir šobrīd, nevis kāds bija vakar, nedomājot par to, ko viņš nodarījis pāri pirms dažiem gadiem. Jo vairāk prāts aizņemts ar pagātni, jo vairāk pagātnei tiek piešķirta enerģija – TIKAI vairojas pagātnes sāpes, pāridarījumi. Iemācīties būt tagadnes mirklī nozīmē būt tagadnē ar visu savu būtību, bez tiesāšanas un spriedumiem par to, kas kādreiz noticis. Beigu beigās tā tu taupīsi arī pats savu nervu sistēmu SOLI PA SOLIM NONĀKOT PA PAKĀPIENIEM UZ AUGŠU. Vai vajag kāpt lejā?
aija b. 21. jan 2013. 17:02nepavelti saka,jo vairak iepazistam cilveku ,jo mazak mes vinu zinam,varbut tiesam musos ir engeli un nelabie ,un visu laiku iet iekseja cina kurs kuru,un kada bridi kads no viniem nem virsroku,un nevienmer engeli.live is live
Zelta p. 21. jan 2013. 16:59Dārgā, tā nav mīlestība, tā ir kaut kāda slimīga apsēstība un atkarība.
aija b. 21. jan 2013. 16:58es jau nu gan paklusesu par saviem sapniem ,nedod dievs
Vilks V. 21. jan 2013. 16:37Esmu daudz lasījis Ineses rakstus!
Dīvaini,bet arī mani bieži pārņem visai dīvainas un pretrunīgas sajūtas!
It kā forši un pareizi uzrakstīts,bet...
Manuprāt,nianse slēpjas faktā,ka Cilvēks IR arī emocionāla būtne!
Ja notiek nelaime,gadās kļūdīties,tu piedzīvo neveiksmi-
Dabiska emociju izpausme būs sarūgtinājums,skumjas!
Ar pašiedvesmu radīta laimes sajūta(to ir iespējams radīt..)jau būs
mākslīgs mēģinājums "apiet" šo pilnīgi normālo cilvēka GaraStāvokli!
Jebšu-cenšanās samelot pašam sev!
Un tas enerģētiski kaitē daudz vairāk!
Mēģināšu izskaidrot no fizikas skatupunkta!
Enerģijas nezūdamības likums ir Universāls!
Jebkura enerģija nezūd,bet transformējas citā tās veidā!
Arī emocijas var transformēt,pārveidojot no viena veida citā!
Iedomājoties,emociju skalu kā kāpnes(nosacīts jēdziens) ,kur "augšā" ir Mīlestība,Laime,bet "lejā"naids,dusmas,izmisums-bez nopietniem enerģijas zudumiem,to izdarīt ir iespējams tikai pārceļot/transformējot par vienu "pakāpienu"
uz "augšu" vai "leju"!
Tāpēc jāmācās emocijas kontrolēt,tās "vadot",vai "valdot"(tāpēc-savaldīgs cilvēks...)!
(Ja tās "nevalda"- tās transformējas pašas- pie tam vienmēr-"uz leju")
Emocionāli "uztverot"Zaudējumu-tās nedrīkstētu pārvērsties/transformēties
naidā,dusmās,agresijā pret citiem un sevi!
Transformēt tās Mīlestībā un Laimes sajūtā PRAKTISKI ir ļoti grūti,jo tas prasa papildus enerģiju,kas summā(jeb pareizāk enerģiju starpībā...)rada
tādu pašu efektu kā,ja tās transformējas zemākajos pakāpienos-
ilglaicīgā periodā radīs enerģijas zudumus Garīgajā plānā!
Tāpēc,ja gadās Zaudēt....
"Arī skumjas mēdz būt Gaišas!"
ViVi
vāverēns c. 21. jan 2013. 15:49Piedošana ir vienīgās zāles, kuras dziedē Dvēseles sāpes. Tāpēc nepieciešams atvērties piedošanai. Ja jūs nespējat atvērties piedošanai, tas nozīmē, ka neesat izpratis savu mācību stundu, ko nepatīkama situācija vēlējās jums iemācīt. Kā saprast, ko nepatīkama situācija vēlējās iemācīt? Tas ir jautājums par ko arī rakstīja Rainis savā līrikā ''Kas piedod ir- vai ļaunu teikt par labu? ĻAUNAM TAPT? Nē, jaunu vērst par labu, tas ir piedot. Jo citād' zvēri aprīs cilvēkus. Un cilvēcība noliegs pati sevi. Un samīs dīgļus; kas uz labu tiecas. ... ''
Dzēsts profils
21. jan 2013. 14:50Pastāv divu veidu jūtas:pozit'īvās(labās)un negatīvās(sliktās)un parasti visi cenšas saglabāt tās pirmās un vairās no tām otrajām.Kāpēc noliegt to,kas ir acīmredzams,kas veido katra dzīvi.Ir tas,kas katram patīk un tas ,kas nepatīk.Sajūtas nav ne pozitīvas,ne negatīvas,tās vienkārši ir.
Dzēsts profils
21. jan 2013. 14:46pastāv divu veidu jūtas:pozit'īvās(labās)un negatīvās(sliktās)un parasti visi cenšas saglabāt tās pirmās un vairās no tām otrajām.Kāpēc noliegt to,kas ir acīmredzams,kas veido katra dzīvi.I
Dzēsts profils
21. jan 2013. 14:39Galvenais sapņu ilūzijā nezaudēt realitāti,jo sapņi ir kā tilts starp patieso dzīvi un sapņiem un ja nu tas tilts neiztur sapņu spiedienu un ielūzt.
Ingrida L. 21. jan 2013. 14:39Zem guļoša akmens ūdens netek ????, un kā vēl tek ! provē uz tāda nostaties, nogrimsi dzīlēs nezināmās ar visu akmeni.
Aizejot, uzgriežam otram muguru, esam kādu sapinājuši..., prieks izpaliek, dzīvot nav viegli.
Ineta L. 21. jan 2013. 14:38Ja paceļ un pastumj, nav ne vainas, bet, ja dzīves rati iestieg sapņu dūkstī, un tur, tajos sapņos ir jaukāk, tad nav īsti labi, nav spēka piepildīt savu dzīvi (ne sapņu pasauli)ar krāsām.
Līga S. 21. jan 2013. 14:08Jā,piekrītu pilnībā. Pēdējā laikā ir gadījušās situācijas,kad sāp,gribas dusmoties utt.,bet tad nāc pie secinājuma ,ka tā tam bija jābūt,tiešām izšķetinu,izanalizēju un saprotu,ka nav ko prātu turēt.Kam jānotiek,tas notiksies,un ,jā,tā ir pieredze un jāsaka paldies par to. Un tiešām kļūst vieglāk.
Dzēsts profils
21. jan 2013. 14:08Žēl, ja kādam dzīve ir tik pelēka , ka jametas sapņos iekšā, lai to kaut kā izkrāsotu. Patiesība jau dzīvē ir tik daudz krāsu, tik bagāts notikumu un piedzīvot vērtā klāsts- kādus tur vēl sapņus.
Dzēsts profils
21. jan 2013. 14:02par simtiem miljonu---es arī blēdītos... varbūt, ja sirdsapziņa atļautu...
Dzēsts profils
21. jan 2013. 14:00A varbūt arī nestaigā kāds laimīgs... nezinu par visiem...
iespējams, pirms nogalināja labās domas, viņš pats bija nokāvies...
Pastāv Fēniksa Brīnums....
Dzēsts profils
21. jan 2013. 13:55kāpēc domā, ka dzīve ir tik pelēka, ka būtu kaut kas jāpiesapņo klāt?...dzrīzāk- kaut ko atmest vajadzētu...
Dzēsts profils
21. jan 2013. 13:54...nupatās to Pūķi ķeru aiz astes... lavījās jau prom, laicīgi pamanīju


