Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:55

Labi ir kad ir kam izkratit sirdi,bet tas gadas reti,toties milam biezak neka dabujam pretmilu.Izdzivojam pateicoties stiprajam raksturam,jo dzivot varesi mierigi tad,kad skaugi liks tev mieru,bet ,laikam,lapsai atrak aste uzziedes neka sagaidisi,lai tevi liek miera.

ierakstam «Pārāk daudz»
Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:55

...es gan vairāk teiktu , ka tā ir viņu vienaldzība......jo slēgta tipa iestādēs jau viņus netur, jo dārgi izmaks\ā.....un cik tagad vis tas izmaksā?....kas to var pateikt.....mēs esam apdraudēti.....un pat nezinam no kura pakša

Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:52

Un ja nu tu esi beidzis augstskolu un profesija ir kaut kas cits,tapec strada tur,kur ir darba vieta,parasti precamies aiz milestibas,tikai retais aiz aprekina un ta neertiba sak rasties ar laiku visa dzives garuma,tad ari sak spiest ta kurpe.Bet biezi gadas ari ta,lai cik ta kurpe spiez,bet ta ir taveja un svesu negribas vilkt.

ierakstam «Sev tikai sev»
Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:52

...nopirkt kaut k ļoti īpašam cilvēkam ir grūti....ne vienmēr tas izdodas

ierakstam «Dāvināšanas prieks»
Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:51

...bet arī sanāk tā ka esi saplānojis uz priekšdienām kaut ko grandiozu un viss vienā mirklī izjūk un vairs neko navari pagriezt atpakaļ...

Aleksandrs V. 18. dec 2012. 09:48

...tā sanāk,ka dzīvojam šodienai,vai dienā,kad esam pamodušies....Bet tomēr jāpadomā arī par rītdienu....,kur aiziešu,pie kā aiziešu,ar ko būšu kopā,ko darīšu,ko mīlēšu,kā pavadīšu brīvo laiku utt.par visu jādomā - uz priekšu

Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:46

Ja jau ta ceriba nav pedeja,tad neatmetam,bet ja bezjedziga un neracionala,tad metam nost.

ierakstam «Kurš kuru»
Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:44

nu tas jau paliek pašu cilvēku ziņā...ir jādzīvo šodien un nedomāt kas būs rīt vai parīt un vēl pēc kāda laiciņa...

Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:43

Vai tā dāvana būs kādam ataususī cerība? vai tā būs tieši tā, kuras neesamības dēļ iestājās bēdas/tumsa?

ierakstam «Dāvināšanas prieks»
Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:41

Atnāks lācene---sados pa zobiem... ka saldē burkāniņu

ierakstam «Dāvināšanas prieks»
Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:39

Es neesmu tik skopa,lai kaut ko  daritu tadu,jo,ja davinu kadam ,tad to daru no sirds,vienigais nezini vai ta davanina patiks tam,kuram to davini.vismaz man ir tadas domas,kaut sikums,bet no sirds davinatais vienmer sagadas prieku tam,kuram garigas lietas ir pirmaja vieta neka materialas.

ierakstam «Dāvināšanas prieks»
Aleksandrs V. 18. dec 2012. 09:38

Saprotu,ka humors,bet daudzi tam iedziļinās un pieņem,kā pilnu......
Ilgi nav jāgaida par pasaules galu(21 datumā)....Kur neej,tur dzirdi,it sevišķi vecenes tikai klačo, Vai tas nav nopietni......Tas tik parāda,cik mēs esam izglītoti,un spējam domāt - analizēt......

Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:38

Es vispār runāju par mūziku, nevis par kleitu, vai Lindu kā cilvēku.
Mēģinam būt nedaudz pozitīvāki!

ierakstam «music»
Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:36

Arī pieaugušie, ja aizraujas ar kaut ko sev interesantu, aizmirst ēst, gulēt...aizmirst visu pasauli.

ierakstam «Bērni mīl pa īstam»
Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:36

Flauta vienmer man patikusi,bet dziedataja ne visai.

ierakstam «music»
Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:35

Mežā... ar burkānu zobos, avos kāds zaķītis pamanīs, ka es īsta dāvana

ierakstam «Dāvināšanas prieks»
Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:35

Ja,tagad visu meram naudas izteiksme,bet garigas vertibas ir pedeja vieta,tapec ari musu berni ar laiku paliek tadi pasi kadi esam pasi,jo teiciens-ko sesi,to p'lausi ir no dzives.

ierakstam «Bērni mīl pa īstam»
Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:33

Bērns daudz dzīvo savā pasaulītē/nodabā ---jauc sapņus (miegā) ar īstenību---vēl neprot tos atšķirt.

ierakstam «Bērni mīl pa īstam»
Dzēsts profils 18. dec 2012. 09:30

nu takš rakstīts ka humors....

Aleksandrs V. 18. dec 2012. 09:27

....mūžīgi vēlies mīlēt,no bērnu autiņiem līdz kapa malai.......???

ierakstam «Bērni mīl pa īstam»
Autorizācija