Agneta L. 16. dec 2012. 18:12Saprotu domu , kas ielikta šajā tekstā . Pilnīgi .
Tā tas dzīvē notiek , ja ļauj kādam dziļi ienākt sirdī . Tad parādās visas minētās nianses .Gan jau , ka cilvēki , kuri šeit raksta , saredz un uzklausa otra skumjas , tomēr ātrgaitā aizdodas tālāk sev vien zināmās gaitās , nepasakot savus vārdus , pēc kuriem alkst skumju pārņemtā sirds . Lielas cerības uz publisku apmīļošanu nevar likt .
Jā , pavisam necili vārdi kādreiz atnes prieku , ja tie teikti ar labu domu.
Varbūt vajadzētu saņemties un parunāt ar - skumju iemeslu ? Jo tāds noteikti ir , kā redzams .
Laura S. 16. dec 2012. 18:10nekā interesanta,divi ziliki brauc autobusā un kratās
Gunars s. 16. dec 2012. 18:10Cilvēks ir spējīgs daudzko izturēt, + izturības rezerves, robežas. Tad iesāk sevi postīt,likvidēt . Šai ziņā sievietes ir sīkstākas un nokļūst vientulībā,aizmirstībā uz ilgāku laiku! Diemžēl citu ķibeles uzklausīt var atļauties ne katrs,mēs saņemam papildu devu negatīvisma, kas mūsu prātu sāks pārslogot. Cik cilvēku tik likteņu Ar sevi katram jātiek galā!
Gita i. 16. dec 2012. 18:09Vineta- varbūt burvīgi un skaisti bija dēļ tā, ka jaunība+mīla lielā un ja vēl pašiem sava apdzīvojamā platība,tad jau pavisam šiki bija...
Gita i. 16. dec 2012. 18:06Romi- nez kā padomjlaikā sauca TO... ka no rietumiem ievazāja "tehniskos sīkumus"-tam piekrītu!
Dzēsts profils
16. dec 2012. 17:57... daudz apgalvojumu, katrs apgalvojums ir pretstats, katrs pretstats attālina mūs no mīlestības .... vientulība un sāpes, kā rezultāts.
Dzēsts profils
16. dec 2012. 17:35Man ir blocinss ar dazhaadaam atlaides karteem. Smarzhas. Kosmeetiika. Parasti kaadas piecas nagu lakas. Rezerves auskari. Superliime. Nagu viile. Matu spraadzes. Kjemme. Darba ziimogi. Triis luupu kraasas. Dazhas konfektes. Protams arii telefons un macinjs. Dokumenti arii. Bez shitaa visa eju tikai iznest gruzhus.
Kurzemniece E. 16. dec 2012. 17:30sieviete-nevar atrast sievu.Sievietē-?
Dzēsts profils
16. dec 2012. 16:59Acīmredzot, Lote ir saskārusies ar kādu dzīves netaisnību- un šī tikšanās ir izsaukusi enerģisku vēlmi aicināt visus būt labiem.. Jauki. Taču- frāzes- lai cik pareizas būtu- ir tik sterilas , ka zūd ticamība.. Otrs - cilvēks par savu dzīvi nes pats atbildību. arī par to- kā sevi vajadzētu aizstāvēt, ar ko un kā komunicēt, ar ko un kā- nē. Un vienmēr tomēr ir izvēle- vai to darīt, ja kaut kas neapmierinā. Pie tam- nevajag dramatizēt- apsmiešana, rupjības, pazemošana- ne tuvu nav tas pats, kas - mokoša nāve. ar tadam lietām labāk nevajag spēlēties- dzīve var uzskatāmi parādīt- kas patiešām ir mokošs un nāvīgs.
IlonCis I. 16. dec 2012. 16:49Piedod, Lota, īsti nesapratu Tava raksta būtību. Par ko ir stāsts? Par bērniem vai par pieaugušiem cilvēkiem? Nevainīgi cilvēciņi, nāve, vientulība. Vispirms jau sāksim ar to, ka cilvēks tikai pats var sabojāt savu dzīvi. Raksts (vai manifests) uzrakstīts emocionāli, bet saturs kaut kā neatbilst virsrakstam. Varbūt tiešām esmu pārāk aprobežota un neko nesaprotu. Protams, Tava vēlme visus aicināt uz labestību ir tikai apsveicama.
Dzēsts profils
16. dec 2012. 16:08...tas būtu skaists un priecīgs attiecību piepildījums... un papildinājums. Ja abi to vēlas.
Dzēsts profils
16. dec 2012. 15:28 ...itkā tāda maza somiņa...
reiz braucu autobusā...izkāpu ar lielo dāvanu maisu...bet kaut kas nebija!... mana somiņa!!! un štrunts ar to pašu somiņu...sajutos kā uz robinsona salas---viss- ar mani ir cauri...- darīju visu, lai to atdabūtu...viss beidzās ar lielu atvieglojuma uzelpojumu
Dzēsts profils
16. dec 2012. 15:18...sadzirdēt var darot Viņa prātam... itkā tas būtu Tavs prāts. Un tas arī ir Tavs prāts.



