Man tikai daļēji - puspieleca  

Nu ja Tev pieleca.

Nu ... dažiem tas nepielēks  

...par daudz, pāri iet
šampanieša putas
uz galda izlīst...

kājiņas nospiedums paliek
te viņa stāvēja
GLĀZE uz kājiņas slaidas
kas gāja Pāri mēram

Andai   !
Visas puķes šodien dārzā,
Tevi apsveikt pulkā iet.
Dziesmu skaistāko Tev vienai
Gailis līdz ar vistām dzied!  

Zaudēt, piedot un būt pacietīgam...tas ir standarta neveiksminieka dzīvesstāsts ?

Man tev nav nekas sakāms, tāpēc lieki tu te zīmējies. Savu "pēee" varēji izteikt privātà sarakstē, tad es, varbūt, tevi labāk izprastu, bet nē, tev labpatīk publiski *māžoties*!  Tad nu attiecīgi -negaidi, ka spēšu tev veltīt mīlas odas, ko labprāt arī darītu, ja tev kaut kripatiņas būtu saglabājies kautkas svēts no mùsu pagātnes. Bet to tu jau uzspēji sabradāt divus gadus atpakaļ, kad sāki meļot un melnot savu pagātni! (Ispējams, tā ir viltus gudrās sievietes taktika, kas atkārtojās, tad kad tu lenci nākamo upuri, -melīgi cilvēgi un naivi cilvēki, tālu netiek! Tiem allaž misējas. Es piederu pie tiem otrajiem, bet ar tīru sirdsapziņu, atšķirībā no melīgajiem. Zinot, ka nevienam es dzīvē melojis neesmu!!!
Neņem ļaunā saulstariņ, tev te nav ko darīt, ja personīgi nav ko rakstīt ZZ !    

Ja pateikšu kā mani sauc -man vajadzēs tevi nošaut ..

Pliks un nabags bija Adams paradīzē. Nebija viņam ne zelta ne sudraba. Tik vien ka kauli un kaila dvēsele. Ko viņš daudz vareja gribēt.

... nu, kā sacīt jāsaka, ja kopā nesanāk būt tandēmā, tad pa gabalu uz atstatuma var būt tomēr saudzīgāki un mīļāki ...    Joprojām turpinu sumināt Andiņu -Andiņas vārdadieniņā.

protams, vari tu smieties,
ziediem greznoties,
brist kaila pa upi,
margrietiņu vainagu galvā
redzot vien atspulga starus
..stāvēju krastā
skatoties garām,
klusējām ,
aizslīd un tukšums krājas.
pie krūtīm
mazi putnēni snauž
..ne tev manis, ne man tevis..
kas būtu mīla bez sāpēm,
pa straumi lauzti peld ievu zari
jautājot - vai gaidīsim
pasaku vai jaunu pavasari..

/J.Domroze /
  
P.S. Labāk vēlāk nez kā jebšu nekad, jo mana darbadieniņa tik tagad beigusies un gatavoju šikās vakariņas...    

Nav man bijis agrāk iespējas izteik Andra dzejai atzinību, jo tā ik katra ir saistoša un atziņu pelnijusi. Andri, man patīk tavs domu gājiens, -tavās dzejās.    

Nu reiz tu izmeti ko prātīgu.    Kā sacīt jāsaka, paldies likteņpirkstam, - kurš laicīgi atpestja un prata atraisīt tavu patieso raupjo dabu. Līdz šim tik drūmu un baisīgu tevi nezināju...    

...pa šķēršļotu apvidu----purviem mežiem lielceļiem šosejām----ar stopiem.    nostopēts Maxsimus...

Maxīts šodien ir vienkārši pārlaimīgs.....nezinu gan,kā nopelns tas ir,bet prieks,ka tā. Kas attiecas uz jautājumu par to pareizo ceļu....Eju pa tādu ceļu,kādu man liktenis piešķīris.Cik tas ir labs,vai slikts....tas nu ir cits jautājums,bet cīnamies jau ļoti....Tu jau pats zini.

An Da, ne tikai starpnieks, lai mēs tiktu pie kažoka.
Vīrietī iemieso 3 zvēri, pirmos divus atceros;  ēzelis - darbam, tīģeris - skapī kažoks, bet kas bija trešais ? aizmirsu.

Kas jums mājās šovakar būs vakariņās ?  

meža ...dzīvnieks ...

Nē ....nekas tam līdzīgs . Saki ja jau tu vari veidot nākotni vai spēj sniegu pārvērst pa saules stariem ...? ..ja nespēj tad arī neko mēs neveidojam vis jau ir nolemts kas ar mums būs , vari ticēt vari neticēt vari jau mēģināt izrauties no nāves ķetnām vienu divas varbūt pat trīs reizes bet ne mūžīgi .

nakotni buvejam mes pashi :)

Robeža starp tagadni un pag;atni ir tik maza kas mūs aizmet nākotne nezināmā .