Ineta L. 20. nov 2012. 10:32Elit! Jauki, ka noderēja arī rīta cēlienam!
Inta V. 20. nov 2012. 10:32Zinu vienu tik jauku cilvēciņu,kurš dzimis 13-tajā.
Inta V. 20. nov 2012. 10:25Tāpēc jau ir teiciens-simts reižu nomēri un tad atgriez.
Dzēsts profils
20. nov 2012. 10:24Viena tēlošana noved pie nākamās, bet- lielas jēgas no tādas štelles nebūs. Patiesās izjūtas un domas agri vai vēlu "izsprauksies" dienasgaismā.Greizsirdība ir normāla štelle, nevajag baidīties vai noliegt- lai tikai izskatītos labāks( bet - kādā ziņā tad- labāks? ).
Valdis V. 20. nov 2012. 10:20divi brāļi kašķējas. vienam tiekot vairāk kā otram, šis greizsirdīgs. iet tēvam sūdzēties. vecais uzliek plaukstu uz galda un mierīgi saka - griez pirkstu nost! jautā vēl, āksts, dusmās - kuru!? to, kas tev mazāk sāp!
Valdis V. 20. nov 2012. 10:14jopiķ, pat suņam ir emocijas. kā gan cilvēkam tās nebūtu. mēs priecājamies, lepojamies, bēdājāmies un gadās raudam ar. mums sāp, mums patīk, mēs jūtamies gan labi, gan sūdīgi. ko te brīnīties?
Inta V. 20. nov 2012. 10:13Pēc manām domām pēc tam nozīmē,nekad...Pieredze...dod spēku izanalizēt un apturēt to ģeometrisko progresiju,kura neizbēgami tuvojas.Cik tā būs sāpīga,tas atkarīgs no tā,cik nopietni to progresiju uztveram.Varbūt tai progresijai ir tikai matemātiskais jēdziens.
Valdis V. 20. nov 2012. 10:05labība pļaujama, zeme vēl arama
caur jumtu lietus jau pil...
un te viena zebiekste - sāksim visu no jauna
Valdis V. 20. nov 2012. 10:03redz kā kukū saka - pienākumi taču paliks. kur tad tās skriesi? a kas govis baros...tā viņČ ir, jopiķ.
Inta V. 20. nov 2012. 09:55Šaubos ka vārdu runai ir vecuma cenzs,drīzāk,ko jaunais nezina,to vecais gan zina,gan izjutis uz savas ādas un droši,pārliecināti var gan pateikt,gan teikt.
Dzēsts profils
20. nov 2012. 09:53Divi eņģeļi sēž
Jumta korē un dzied
Katram nomet pa dāvanai...
Katram kas garām iet.
Bet to nedzird neviens
Un to neredz neviens...
Un eņģeļi smej-
Kā gan var prieks
Būt kaut kas lieks






