Mairita G. 15. nov 2012. 22:29Nē,dzeru maz.Negaršo.Pat šampānietis vairs negribas.
Ineta L. 15. nov 2012. 22:28Maijai zināmā mērā taisnība. Dažkart, koncentrejoties uz mērķi, mēs neizbaudām procesa , darbibās burvību . Taču ir izjusts ka gaidīšanas svētki ir pat jaukāki par pašiem svētkiem
Dzēsts profils
15. nov 2012. 22:28Mairita,es vienkārši salīdzināju cilvēka ceļu ar bultas ceļu uz mērķi,tam,kā tieši tu dodies uz to mērķi ir milzīga nozīme un gala rezultātā ,tas var mainīt arī pašu mērķi
savsem k. 15. nov 2012. 22:24Ak tad saldumus tikai ballē - lai svētku sajūta rodās ?
Mairita G. 15. nov 2012. 22:23Maija,tie ir šķēršļi,kas bultai neļauj trāpīt mērķī.Bulta jau tomēr nav dzīva,un parasti apkārtceļu neatrod.Cilvēks tomēr var izdomāt ceļu līdz mērķim.
savsem k. 15. nov 2012. 22:22Bultai vienalga kur trāpīt - kā iedurās , tā mērķis sasniegts
Mairita G. 15. nov 2012. 22:19Es saldumus vairs neēdu.Līdz Jaunā gada ballei mazliet jāsavācas.
Dzēsts profils
15. nov 2012. 22:19Lasu un domāju,mērķis,mērķis un vēlreiz mērķis,izklausās,ka bez tā ,cita nekā nebūtu,bet mīļie,kā ir ar pašu ceļu,jeb bultas lidojumu,kā lai zin,kas notiek ar pašu bultu tai lidojumā,kā tā atraujas no loka stiegra,kā pārvar vēja pretestību,kā lido cēli un ātri gaisa plūsmai glāstot tās aso uzgali,pašu bultu...varbūt tā ieķeras kāda koka zarā ,vai iecērtas blakus mērķī...un nu jau mērķis ir pavisam cits.. varbūt tās bultas patiesais mērķis un uzdevums bija pavisam cits,ne tas,uz ko tika raidīta
Mairita G. 15. nov 2012. 22:15Es pie datora neēdu.Tas nogurums.Vakarā pēc darba grūti padomāt.
savsem k. 15. nov 2012. 22:13Visiem ūdenskritums priekšā - par to labāk daudz nedomāt , savādāk līdz viņam nemaz var neaizpeldēt
savsem k. 15. nov 2012. 22:12Sasodīts - burti pazuduši ... vainīgas būs cepumu drupačas kalaviatūrā
Mairita G. 15. nov 2012. 22:11Un ūdenkritumi nebaida?Mani reizēm baida gala rezultāts.



