Vasilijs P. 10. nov 2012. 10:26Agenturas-Valsts noslepumi netiks izpausti...
Dzēsts profils
10. nov 2012. 10:25Noniecinājums jau pats par sevi ir vēršanās pret Radītāju,kā attiecībā pret citiem ,tā sevi...noniecinot citus,vai sevi,cilvēks noniecina arī Viņu.Lai ko cilvēks darītu citiem,viņš to dara arī sev....tā veidojas karma,kas līdzīgi čūskai kož sev astē...
Vasilijs P. 10. nov 2012. 10:23Nedomaju pamatot-kurs ar kuru sadarbojas.Republikanis.
Vasilijs P. 10. nov 2012. 10:11Agentura informeta-Valsts noslepumus neizpauzam.Atraitnis,nevaru spriest.Republikanis.
Dzēsts profils
10. nov 2012. 09:58kāds vienmēr būs pirmais..darbadienas es,brīvdienās vīrs un bija brokastis gultā forši
Skaidrīte G. 10. nov 2012. 08:55Man liekas, ka laiks nav nežēlīgs; tas, vienkārši , plūst, pastāv , eksistē , ( kaut nezinām , cik ilgi ) , kamēr mēs, mūsu jūtas ( arī mīlestība ) ir ar sākumu un beigām .
Tas nozīmē, ka nevajadzētu pārāk pieķerties tam, kas beidzies, bet pieņemt to kā sūrstošu realitāti. Mēs nevaram kontrolēt, virzīt, apturēt ,,,, jūtas - tās ir kā putns , kas prot arī lidot un aizlidot.
Ineta L. 10. nov 2012. 08:45Vispar bēdīga tā nodokļu politika, ļoti bēdīga
Lai gan dažs labs nav pamanījis, ka jau labu laiciņu PVN ir 21%, nevis 22%
Ineta L. 10. nov 2012. 08:21Nejaukas sajūtas, ārdošas.
"Man vajag"- liela egosima deva. Un šo "vajag, es bez tevis nevaru" bieži nez kāpēc vēlas saukt par mīlestību. Bet te no mīlestības nekā nav. Tas ir parazītisms, kad mēģina ievilkt otru savās "spēlītēs".
Ineta L. 10. nov 2012. 08:15Patīk tikai ka literatūras žanrs, gan klausīties, gan kino, gan lasīt bērniem priekšā.
Sadzīvē, attiecībās galīgi nepatīk!
Andrejs S. 10. nov 2012. 06:30Mīlestība neaiziet..tā tikai mēdz "paspēlēt paslēpes" ar tiem,kas tai no sirds netic.
Fams N. 10. nov 2012. 06:16Mīlestība ir ka ugunskurs..To var uzkurt bezmaz līdz padebesiem, bet tiklīdz piemirsīsi piemest pagalīti kaut reizi-vari pazaudēt liesmiņu pavisam..Un..-jaunu liesmu uzkurt izdodas tikai retajam.
IlonCis I. 10. nov 2012. 02:28Vienaldzība. Tātad nesāp...
...kad mīlestības vairs nav?
un dienas ir tukšas, un laiks pret mums ir nežēlīgs../Julija/
Mani uzrunāja šī dzeja. Patiesi. No sirds. Paldies, Julija.
Kaspars I. 10. nov 2012. 02:17Mīlestība neaiziet, viņa pārvēršas vienaldzībā... Vismaz manā gadījumā
tamara m. 10. nov 2012. 01:20Tās pasakas jau mēs visi klausāmies gadus dicdesmit- tikai joprojām nevaram saprast vai tās beigas būs laimīgas.
Elitá K. 10. nov 2012. 01:20miileet mokas,kad aiziet miilestiiba -tukshums...,bet laiks iet..... Man patika Tava dzeja!
Dzēsts profils
10. nov 2012. 00:53Viss jau protams, ka nevar patikt, bet ne viss, kas tev nepatīk, ir galēji nepieņemams. Tavam apgalvojumam par zemo pašvērtējumu un aizvainojumu varētu piekrist.
Runājot par noniecinātājiem - kā jau teicu, ne visi ir gatavi pieņemt pret sevi tādu pašu attieksmi un (var jau būt, ka kļūdos) šaubos, ka viņi aizdomāsies tik tālu, ka sapratīs, ka paši tādu to ir veicinājuši.


