Mairita G. 25. okt 2012. 23:03

Tur tikai šņori un pakarināt.

ierakstam «Zobgalības.»
Elitá K. 25. okt 2012. 23:02

Eleganti...apsien Vinjam lillaa banti...atlasa...

ierakstam «Zobgalības.»
Dzēsts profils 25. okt 2012. 23:01

vientuļajām babuļkām medusmaizi pasniedzi.......  

ierakstam «Mīlestība...»
Mairita G. 25. okt 2012. 23:00

Elita,kam man daudzbērnu tēvs.

ierakstam «Zobgalības.»
Mairita G. 25. okt 2012. 22:59

Saki ko gribi,bet es tās peversijas nedarīšu.

ierakstam «Zobgalības.»
Dzēsts profils 25. okt 2012. 22:58

Mīļum, es jau vakar teicu - „ Tu esi perfekta man!” Un, jā, es neslēpšu – man ir patiess prieks un lepnums ar tevi kopā žilbināt citas. Tu esi karaliski burvīgi skaista! :)

ierakstam «Zobgalības.»
Elitá K. 25. okt 2012. 22:57

Taa tik ir iista atziishanaas Roberta...pat Mairitu-miilas objektu nedzird,,,

ierakstam «Zobgalības.»
Mairita G. 25. okt 2012. 22:55

Robčik,Roberts jau sen aizmirsis Mairitiņu,un brauc laiviņā ar Esmeraldu.Tādi nu tie vīrieši ir.

ierakstam «Zobgalības.»
Dzēsts profils 25. okt 2012. 22:54

Viss ir tik vienkārši, kā orhidejas ziedi.. pavisam balti.. kā balta lapa.

ierakstam «Zobgalības.»
Vilks V. 25. okt 2012. 22:54

Paldies!

ierakstam «Mīlestība...»
Elitá K. 25. okt 2012. 22:52

Roberts kljuudiijaas...romashkaa....

ierakstam «Zobgalības.»
Dzēsts profils 25. okt 2012. 22:52

Atceros Mairitas teikto:” šis stāsts nav par mums, bet par kaut ko lielāku, absolūtu, par ko mēs varam tikai nojaust, es to sapratu tikai tad, kad satiku Robertu, tajā aukstajā un bēdīgajā, bet pārdabiskas saules staru lietus caurvītajā dienā.

ierakstam «Zobgalības.»
Elitá K. 25. okt 2012. 22:51

Te nu bij...Romeo....

ierakstam «Zobgalības.»
Dzēsts profils 25. okt 2012. 22:48

Taču kā jau ierasts šajā pasaulē nav nekas ideāls, tamdēļ jāmācās piedot un saglabāt to, kas ir īpašs Jūsu dzīvēs. Tā arī notika.Mairitina kļūdījās un Roberts arī, taču viņš nevelējās atzīt savas kļūdas, savukārt  pateica patiesību, kas izrādījās pārāk iznīcinoša. Bet varbūt Roberts meloja jau no paša sākuma? To Mairitina  nezina, tikai nojauš. Viņi izšķīrās un Roberta dāvinātā dzeltenā roze vāzē novīta un tika izmesta. Skumji, bet tāda ir patiesības pavadone, kā lēni nogalinoša melna inde. Vienīgās liecinieces šā gadsimta vienam no skaistākajiem mīlestības stāstiem guļ uz galda un pārklājas ar smalkiem kosmosa putekļiem. Roberta vēstules, kopīgās fotogrāfijas,sasaluši skūpsti, kas nostīrīti no stikla, zīmogs, sakaltušās rožu lapiņas, krustiņš, zīda kleita un dzejas rindas atgādina par mīlestību, kurai vajadzēja pārvarēt šaubas, neuzticību un dusmas. Vajadzēja, bet cilvēka lepnums ir grezna kristāla glāze, kas pildīta ar visdārgāko pasaules vīnu, kuru cilvēki nemēdz sasist un izliet tik vienkārši, lai saglabātu un sargātu pašu īpašāko, kas ir bijis dzīvē.

ierakstam «Zobgalības.»
Elitá K. 25. okt 2012. 22:47

Ja reiz miilas rats iekustinaats,vairs nav negrozaamu noteikumu!

ierakstam «Zobgalības.»
Mairita G. 25. okt 2012. 22:40

Robčik,te Solveigas nemājo.Mairitiņa itin labi pati pelna,lai nebūtu nepieciešams uz kādu gaidīt.

ierakstam «Zobgalības.»
savsem k. 25. okt 2012. 22:37

Droši vien to ko uzrakstījis....

ierakstam «Zobgalības.»
Dzēsts profils 25. okt 2012. 22:36

Tagad Mairitina zina, ka tieši Roberts ir tas īstais cilvēks, kurš viņai jau bija lemts pirms mūžības, bet Roberts vēl nespēj saprast pats sevi un turpina pelnīt savu „miljonu” un veidot karjeru, kā to prasa 21.gadsimts, bet Mairitina neskumst, jo viņa izmanto šo laiku, lai nestu mīlestību un vairotu tās spēku. Tāda ir viņas dzīves misija jau kopš dzimšanas, taču viņa to atklāja tikai tad, kad satika Robertu.

ierakstam «Zobgalības.»
Elitá K. 25. okt 2012. 22:36

Paldies,par to porno saitu-interesanti!!!!!

ierakstam «Zobgalības.»
Mairita G. 25. okt 2012. 22:34

Kuku,viņš varbūt tagad lasa spridzekļa pielietošanas anotāciju.

ierakstam «Zobgalības.»
Autorizācija