Moon,iešu lūgt piedošanu visiem ,kam tas nepieciešams.

Nu Mairita,Mairita .kas to būtu domājis,ka Tu esi tāda viltīga...ai,ai,ai...
Nu pastāsti,ko tad perini....

El Paso,te Tu viņu neatradīsi.

Elita,šinī dīķītī nav ienaidnieku,vienkārši ir cilvēki,kas negrib diskusijas,jo nav droši par savu spēju ko sakarīgu pateikt.Piedosim viņiem to.

mīlu Gunu    

Aaa,Tu taadu globaalu jautaajumu uzdevi-par reaalo dziivi,es nodomaaju,ka par ,,diikjiiti,, Man un Maniem tuviniekiem vnk ienaidnieku nav!!! Dievs zheelojis!

Sonja, runāt jāgrib abiem,bet ja otrs negrib,tad atliek tikai piedot to.Dzīves laikā tādu īstu ienaidnieku neesmu iemantojusi,bet tie sīkie strīdi neizrunāti kļūst ar gadiem tik nenozīmīgi.Ja cilvēks paliek pie pārliecības tikai par savu taisnību,nu grūti ko sarunāt.Tad atliek vien piedot un aizmirst.

Manā saprašanā vispār- ienaidnieks, tas ir kaut kas tik nopietns, ka tur nav vietas  krāmēties ar kādām spēlēm- kurš no mums ir labāks, sliktāks, kurš kuram ko piedos, nepiedos, .. Ir jārisinā konflikta būtība, nevis jāplivinās uz paša iedomātiem labā tēla spārniem- redz cik esmu labs, es piedodu. Bet tā situācija, ko aprakstīji- par tiem vārdiem- nu arī jau jāsaprot, kāpēc cilvēks tos  teica.. ja patiesi domāja- tad ir iemesls aprunāties- kas pa kam, bet ja tā- lai tikai gaisu tricinātu- tad jau  nav vērts enerģiju un laiku tērēt dusmoties un piedot, un vēl piedomāt- a kā mans ienaidnieks uztvers to vai šito, ko izdarīšu.

Elita,amigos ir tikai tāda spēle.Ienaidnieki šeit ir mazliet piedomāti,jo dzīvē taču neesam redzējuši.Bet šeit vieglāk izprast sevi.Saprast kas patīk un kas izraisa nepatīkamas emocijas.

Sonja,reizēm jau nevajag daudz lai iegūtu ienaidnieku.Viens nevietā pateikts vārda var izraisīt dusmu vilni uz ilgu laiku.Ir cilvēki,kas ātri piedod,bet ir reizes,ka nespēj piedot ļoti ilgi.Lai salabtu,vajag gribēt abiem,bet ja neizdodas,tad atliek vien piedot.

luudzu saukt un tieshaak pretenzijas izteikt!!!!!!   /////// Telefons iztrauceeja .ATV.!

pareizi ,MAIRIT!!!!gudri vaardi! Taapeec jau es shodien ari Amigos ,,kaushljus,,lietas saukt savos vaardos(nikos)!!

Jēdzīgāk jau būtu- izprast, kāpēc tas ienaidnieks kaut ko ir savārījis, un kas šamam par tādu " lielu ļubestību" tieši pret mani.Un tad - var domāt talāk un lemt- var pieņemt to motivāciju kā skaidrojumu, vai- nu ir tik nejauki darbi sastrādāti, ka - nekā.
Piedodot- nu spēlēs viens tādas spēlītes, otrs- šitādas, ne gala ne malas.Ja dikti gribas izklaidēties un savādak nav kā- var jau.

Ja to dari ienaidniekam dzirdot,tad tas ir drosmīgi,bet ja aiz muguras un citiem cilvēkiem dzirdot,tad iesaistās vēl kāds,gluži nevainīgs.

norīt aizvainojumu ar nav labi...man patīk pabļaustīties,ar kāju zemi padimdināt...

Kad kaut kas- teiksim - attiecības beidzas( it seviķi- ja tās beidzas ne visai labi, mierīgi )- tad dikti gribas justies tik nozīmīgam, lai otrs teiktu  par kaut ko - paldies. Jā, tas ir patīkami, ja tiek novērtēti darītie darbi, bet , vienmēr atceramies to, ka- mēs paši darām to, ko vēlamies, un otram cilvēkam nav jābūt obligātā kārtā par kaut ko stāvā sajūsmā un pateicīgam.Pateicība, pateikšanās- tā ir spēle- kurā abi vairs  nav līdzvērtīgi. Un tas var izvērsties diezgan negaidītā  finālā.

Sveiks Raisa. Es jau arī neesmu mēģinājusi atriebties.Vairāk esmu aizvainojumus norijusi.Bet tas grauj mūs pašus.

Elita,iedomājies situāciju,ka Tu ejot garam savam ienaidniekam,viņu pasveicini.Viņš ilgi lauzīs galvu,ko Tu esi izdomājis.

saka jau,ka atriebība esot salda...nez vai tā būs,nezinu,mēģinājusi nekad neesmu

es piedodu visiem pāridarītājiem,dažreiz gan -tikai pēc konkrētākas darbības.