...un kur tad palika Klūnijs

jā, savu pazinu jau 2 gadi. bijām labi draugi. nekad nevarēju iedomāties,ka ar viņu kkas man būtu. viņš bija vnk mana puiša draugs.
bet tad,kad pašķiros ar puisi un kā draugi sākām pastaigātiess, līdz samīlējāmies.
viņš lkm bija tas pirmais,kas iemīlējās.

bija , Saulīt man blogi veseli3!...neveidoti- paši radušies.

Puisi no laukiem var dabūt ārā, bet laukus no puiša nedabūsi ārā nekaD!

un cik tad ilgi vel jagaida kad baznicas dabus atpakal to ko ir nodarijusi cilvecei

:Par abpusējām jūtām nevaru neko piebilst, bet apmēram pirms gada uzzināju, ka manī ir iemīlējies, mans kursa biedrs. Piebildīšu to, ka zinu viņu jau no bērnības, nekad agrāk nekādas jūtas vai uzmanības apliecinājumus nesaņēmu no viņa puses . viņam attiecības ar citu meiteni, nezinu, kas notika, bet tagad viss no viņa birst kā pupas. Ziedi, aplidošana, mīlas pilni skatieni...
Ir jau patīkami, kad zini, ka esi iekārojama, bet sāk tas nomākt.

nekad neesmu devusi viņam, pat nemazāko, iemeslu cerēt uz kko.

Nu nē, Krūzs nav tik vīrišķīgs   

Rasels Krovs, kā dzirdēju, pats jau sācis režisēt savas filmas, tad jau nevar viņu gluži nosaukt par "lauku vīru" ...

SISI .. jā .. tai MEITENEI  bija (bija ) zelta maliņas

Citādi jau nevar būt! Tak  Ieva no Ādama ribas taisīta....nevis no pērtiķa....un lai nedomātu par savējo?

Valdi .. ielej .. priekā

Man labāk patīk Toms Krūzs, viņš nav tik kvadrātains kā Krovs.... Krovs parasts lauku vīrietis kurš kļūdas pēc iemaldījies holivudā!

Jā .. nu Anda tāda lecīga .. strupi pupi .. varbūt dabūjama.... bez liekas dzejas

Jā, man tā bija. Bērnībā bijām draugi, pazinām viens otru gadus 12. Bet nu tā, vnk "čau" "čau" līmenī, nebija tā, ka es viņu turēju friend-zone vai kaut kā tā.
Bijām tīri labi paziņas, viņš reizēm man stāstīja par savām sieviešu problēmām, es viņam sūdzējos par savu draugu. Nu tā. Bet tad piepeši kaut kas notika un viss - abi samīlējāmies, un traki samīlējāmies. Dienu, nakti domāju, kā viņu sev dabūt :D Pats trakākais, ka sākumā visvairāk vienkārši gribējās dabūt gultā (pardon!), nezinu, kas tas bija tāds uznācis. Jumtu norāva! Ar draugu tobrīd biju izšķīrusies, šim te ar to meiteni nekas nesanāca, viens kopīgs tusiņš, danči, šampanietis, un.. viss. Tā mēs tagad esam kopā. Bijām pašķīrušies (jauni un stulbi), bet nu jau gandrīz gadu turamies un attiecības ir lieliskas - iepriekš mums labi sapasēja kā vienkārši draugiem (bet ne tuviem, vienkārši reizēm sanāca papļāpāt) - humora izjūta, uzticēšanās sajūta bija. Nu tā.
Tāpēc man liekas, ka šādi ir pat labāk. Tas viss kaut kā nāca, nāca, es pat nesapratu, kurā brīdī es esmu samīlējusies kā tāda sīkā :D
Bet jā, gribu uzsvērt, ka šādās attiecībās tu jau zini cilvēku un esi redzējis ne tikai labās lietas, bet arī reālo situāciju, kas ļoti palīdz attiecībās..  

un kur procenti 300%

Pēc laiciņa visas atmiņas (vismaz tās, pie kurām atgriežamies) liekas ar zelta maliņu:)

He he a man bija taisnība Smaidoša meitene   Vakar noskaidrojām, ka abi saķērāmies jau tajā pašā dienā, kad iepazināmies. Bet nu jā,   abi bijām aizņemti. Un tas bija pirms 2 gadiem. Un tikai tagad... nu jā...

Kiniesiem laikam nav viendzimuma milas - vini razo visu. Ja mums kaut viens butu palicis, tad plisa lacitim pasakas piesietu klat. Un butu osa koka galdi un partikusas saminieces

vidusskola .. tas tomēr bija laiks .. pirmās mīlestības , pirmās smagās vilšanās .bet tomēr tas bija nevainīgi patiesi ,, bez visiem šodienas aprēķiniem

Peldēt- jā, un kas ir ņurkāt?