loģiski - stakle mitra, bet nerūsē jopiķ   kā to ar tēraudu dabūt gatavu?

Otello un Dezdemone...

es par greizsirdībām...kas tā tāda?

pēc kādas sevis ---es zinu filozofilā- to kas slēpts- tas nav ieraugāms.---tātad nav mīlams reāli.

sūdi rallā jopiķ. kad es gāju skolā (gočen kādreiz gāju), tad mums to stundu sarakstu pārkārtoja - ja savādāk nevarēja, tad pēdējas divas algebras atcēla. tad bija 1. maijs   jebkurā gadījumā rīgas 3. videnē stundas sākās astoņos, paspēji vai nepaspēji, bet...labs attaisnojums bija ja vecmāmiņa brokastis nokavēja

atkal visu pēc sevis:DDD

Tas Pē...visu pārveido līdz nepazīšanai- apgāž otrādi, ka nemaz nesapratīsi- ka patriesībā stāv kur bijis.

Laikam skolnieki arī brīnījās,ka tik ................

Nu kā tad, kā piecelsies, tad vairs nekāda iemigšana, viss miegainums pa vējiem! Ek, kur tie skolas laiki ar priekiem. Es ar savām sīkajām sarunāju, lai nebasto, ja gribēs paņemt brīvdienu, lai saskaņo ar mani. Brīvdienas ņēma reti, pati brīnījos, ka tik apzinīgas!

slēptā- platoniskā.---kur nekas par no mīlestības neizpaudās
tad kjau tikpat tā var būt te virtuāla---un aktieros var iemīlēties...līdz pat greizsirdības lēkmēm

man biezas zeķes, jopķ, amīte adīja   čības lai paliek aizgājējiem, es te biku vēl paskandalēšu

kāpēc pieciest, ja tavs škukājamās čibinas pa kājām---

Kad Pegazs iesper, tad tik domas sāk raisīties uz nebēdu

...bija un izbija...kas tur daudz ko atcerēties

tā šķita Tev, bet man tā viennozīmīgi bija slēptā mīla:P:D

jopiķ, Ineta, tev vajadzēja to prieka tarzānu dzirdēt   kā parasti spārdu šo septiņos, a šim vēl pusotras stundas ko pampt   to bildi es pēc tam piemeklēju. jamais pat pamīst negāja, laikam nolēma ka var vēl pieciest

es taču zinu, ka tava Sirds Tur arī slēpjas....

vējā---tukšām rokām palikt- tā dāvanas konsistence----

Jap, tāds suņa prieks par nenotikušu stundu!

Nē, Anda, jopiķ - pautus kasu!