Vai Tu Lāci zini kāda rīcība seko tad, kad cilvēks vairs nespēj kontrolēt situāciju....taču tā nepavisam viņu neapmierina...?  

Par godu sim blogam dziesmina!
http://youtu.be/j6ehdSoT1uI

Kas dīvainākais, ka es neko negriežu ne sev ne kādam citam par labu...mani secinājumi izriet no Tava paša rīcības.... Pārlasi blogu un iedomājies, kā es būtu reaģējis vai rīkojies, ja Tu būtu veidojis savus komentārus savādāk. Tas ir tā...ka katrs Tavs komentārs ir kā krustojums....no kura ir iespējams izbraukt dažādos virzienos....un pieņemto lēmumu virknējumi, gan Tavi, gan mani ir noveduši līdz šim punktam...   Vai Tu jorojām domā, ka spēj prognozēt....?  
Jautājumus cilvēks cilvēkam uzdod tieši tādēļ , lai noskaidrotu otra cilvēka viedokli....ja Tu neatbildi uz jautājumiem, tātad Tev nav vēlme diskutēt....tad kādēļ ir nepieciešams veidot blogu, a nav šādas vēlmes? Taču ja blogs tomēr izveidots, tad acīmredzot Tev nav vēlmes diskutēt tikai ar mani, un savukārt varētu būt vairāki izskaidrojumi....ticamākais no kuriem ir nedrošības sajūta un nespēja kontrolēt situāciju....

Nu,bet vai pracs pietiks!

Nu skaties,tu uzmanīgāk ar dzejoļiem,atradīs zem katra vārda pa  zemtekstam  

Dari visu uz ko esi  spējīgs ...

Vējš ir kustība mūsos , enerģija , kas atmodina snaudošos jutekļus ... Es sajūtu - tātad esmu dzīva ...

Prognozējams te ir El Paso, jo viņš netiek nekur tālāk no sava ierastā scenārija, kautko iedomājas uz tā iesēžas un vienmēr visu pagriezīs sev par labu, bet ne par to stāsts. Kāds ir ši bloga mērķis zinu tikai es un nekur nav teikts ka man tas kādam jāatklāj, un nemazākā mērā tas nebija diskutēt ar El Paso, un ne tā kā viņš pats iedomājas diskusuju, jo diskusija nav atbildēt uz jautājumiem, bet izteikt savu viedokli par vienu tēmu un tam nav jābūt vienādam. Savs viedoklis ir arī tantiņām kuras sēž pie daudzstāveņu trepu telpām un vienmēr pareizs, kautvai notikumiem pat tuvumā nav bijušas, bet tas neliedz spriest un diskutēt, gluži kā mūsu El Paso...

ZiFtiņ, ja mēs esam prognozējami, tad pastāsti, kā attīstīsies šī situācija....!

Tev liekas, ka mans mērķis ir, lai Tu atbildi uz maniem jautājumiem?   Padomā vēlreiz...varbūt tieši tas, lai Tu uz tiem neatbildi...
Es esmu cilvēks, kas ar Tevi ir gatavs sarunāties un diskutēt....un tieši tas ir lielisks iemesls, lai Tu atbildētu....jo ja Tu neatbildi, tad Tu neesi gatavs runāt un diskutēt par tēmu, ko pacēli savā blogā...un ja tas ir tā, tad bloga mērķis ir pavisam cits...kam nav nekāda sakara ar ziņkāri...

...interpretējies tālāk ....man tikai jāpasmej cik jūs esat prognozējami

Par to ZiFtiņ, ka nav nekas patstāvīgāks, kā pagaidu...a par dalīšanu nekādas runas nebija...acīmredzot tā ir Tava situācijas interpretācija...

Es jau to esmu uzrakstījis un netaisos atkārtoties, lai arī kā to nevēlētos, un vispar kas tāds esi lai es kautko paskaidrotu, tiesas kungs vai prokurors, bet redzu ka esi jau iekarsis, un sarakstē ar tevi tas bija mans mērķis.....

Nav jēgas to pierādīt kādam , kurš būvē par Tevi priekšstatu , uzdodot sev vēlamo par esošo , kā tas te ne reiz vien ir pierādījies ...
Ne tas ko pieliks , ne atņems manai vai Tavai būtībai , ko kāda cita būtība pūlas mums pielipināt ...

Iebildumi...tieši tos jau es gaidīju, taču pamatotus.... Tu teici, ka šo blogu radīji ziņkāres vadīts...tad nu atļaušos uzjautāt....kādu rīcību Tu personiski sagaidi no oponenta, un kādas ir Tavas prognozes attiecībā uz tālāko situācijas attīstību..?  

...un kas tad bija klāt pie šīs dalīšanas? ....bet runājat visādas dīvainības......un vispār par ko te iet runa?

Visvienkāršāk būt tādam , kā esi - priecīgam , kad priecīgi   , nekautrēties paskumt , kad skumji ..., ļaut asarām izlīt , kād kāds samilzis mākonīC plīst ...,  
būt īstam , kāds esi tobrīd , tajā mirklī , ko izdzīvo ..., izdzīvot to - pa īstam  

piekrītu, daudz kas atkarīgs no noskaņojuma, kā jūties:)

ZiFtiņ...Tu ļoti labi saprati pateiktā jēgu...pat neskatoties uz to, ka Tev pamatoti likās nepiemērots definējums "piederēja"...taču tas vislabāk atpoguļo to cilvēka stāvokli, kad viņam kaut kas tiek atņemts...vai viņš akut ko pazaudē...
Nobeigums, lai cik tas nebūtu dīvaini ir jāraksta Tev...!

Lai kā tiem mūsu jumtiem reizēm tīk pabraukāties ..., vienalga tie savas mājas ilgojas , kur atgriezties !