Moon M. 7. okt 2012. 20:30


Aiz loga rudens zelta krāsu ber
Aiz loga rudens zelta krāsu ber,
Un dzērves kāšos lido prom,
Bet balta migla pāri druvām
pelēcīgu sagšu met.

Kamdēļ man neļauj iet,
Pa balto piena ceļu pretī debesīm?
Kur rudens vēji nakti dedz,
Un mēness samet zvaigznes ezerā.

Ar liegu rokas pieskārienu,
Kāds neredzams, bet jūtams spēks
Kā laternas pie vecā nama
Aizdedzina viņas ezerā, kad nakts.

Aiz loga rudens zelta krāsu ber,
Un dzērves kāšos lido prom.
Vai atradīs tās mājupceļu?
Vai atlidos, kad zvaigznes uzziedēs?


ierakstam «Citāds rudens...»
IlonCis I. 7. okt 2012. 20:30

Atsaukšos Mairitas aicinājumam pasildīties pie kamīna...
http://www.youtube.com/watch?v=VvSy-v70ilc&feature=related

ierakstam «Citāds rudens...»
IlonCis I. 7. okt 2012. 20:24

Un ko amigosieši saka par virsvērtību? Tur arī bija vesela teorija, laikam K. Marksam, arī klasiķis. Ar Garibaldi vēl varētu pastrīdēties. Grauds neko daudz ilgi neražos, ja cilvēks nepievienos savu darbu. Cilvēks pats par sevi ir vērtība. Labums (?), ko viņš dod citiem cilvēkiem, varētu būt virsvērtība. Nu tā, pārfrazējot abus klasiķus. ( No manas puses tā ir tīrā sofistika - nevajag mani tagad kaunināt - nokaunējos pati! )

ierakstam «Vērtība»
Mairita G. 7. okt 2012. 20:21

Risks liels,bet ja nu kāds atbrīvojies no uzpurņa.Tādu nomierināt nebūs viegli.UN diplomātija būs kaķim zem astes.

Dzēsts profils 7. okt 2012. 20:18

sargā no tādiem pašiem uzpurņiem kā paši uzpurņu nēsātāji---diplomātija.

Ineta L. 7. okt 2012. 19:57

ja solījumus nepilda..sirds var noasiņot

ierakstam «lidosim»
Mairita G. 7. okt 2012. 19:55

Tagad jāsauc draugus ap kamīnu sildīties.Rudens ir pārdomu laiks,tādēļ kopā jautrāk.

ierakstam «Citāds rudens...»
Ārija x. 7. okt 2012. 19:54



Kaut kāds gaišums šā'vai tā... Bildēs, dziesmā... Jā, arī šajā, arī Instrumentos...
Būs labi!

ierakstam «Citāds rudens...»
Dzēsts profils 7. okt 2012. 19:51

kur tas kastanis pa ceļu -savu- čāpo...

ierakstam «Citāds rudens...»
Mairita G. 7. okt 2012. 19:51

Anda, uzpurņi sargā citus,un tad jau smaids iznāk tāds izmocīts.Caur sāpēm.

Mairita G. 7. okt 2012. 19:49

Ineta,jaunībā domā ka ir laiks vēl,visu laiku raksta melnrakstu dzīvei un pat nepamana,ka sevi ir iztērējis velti.Neko aiz sevis labu neatstās.Bet ja to apzinās,tas var būt gaužām sāpīgi.

Alise .. 7. okt 2012. 19:48

Padlies!...Tev arī veiksmīgu!

ierakstam «lidosim»
Andrejs S. 7. okt 2012. 19:47

Parasti cenšos "nemanāmi" aizvirzīt sarunu uz citu tematu.

Dzēsts profils 7. okt 2012. 19:47

Tās maskas, kas uzpurņi   ai kā patīk, kad parāda zobus---smaidā

Alise .. 7. okt 2012. 19:47

Lai rudens nāk...
lai kokiem
lapas krāso..
Lai agros rītos
zirnekļtīklos
rasa lāso
Sirds smaidot
pretī rudenim
spēj iet
jo arī rudenī
ir sirdij jāuzzied!
/B.Debeļska/
...padlies, Vilciņ....Tev arī jauku šo rudens vakaru!

ierakstam «Citāds rudens...»
Vaira v. 7. okt 2012. 19:44

Paldies,tev arī jauku nedēļu un iedvesmu jauniem dzejoļiem   

ierakstam «lidosim»
Ineta L. 7. okt 2012. 19:40

Tas laikam tiešām ir bēdīgi, ja cilvēks velta visu dzīvi kādiem meklējumiem. Nepatīk viens, met pie malas un meklē tālāk, un tālāk līdz paliek pie sasistas siles. Laikam jo ātrāk novērtē pats savas spējas un iespējas, jo labāk sanāk piepildīt savu dzīvi.

Mairita G. 7. okt 2012. 19:35

Anda,kodes tās zeķes apēdīs,pirms sadomāsi vilkt.Velc tagad,nesaldē kājiņas.Pēc tam jau būs vienalga.

Dzēsts profils 7. okt 2012. 19:32

Zeķes jau saadītas jaunībā. - par visu padomāts laicīgi---

Mairita G. 7. okt 2012. 19:29

Maximus,tā viņš ir.Šo titulu nevienam nevar atņemt.

Autorizācija