Sandris X. 24. sep 2012. 09:39Laiku nevar nosist , beigās viņš to vienmēr izdara ar mums !
Sandris X. 24. sep 2012. 09:35Kas par problēmu ? Aizstaigā pati šoreiz , pārmaiņas pēc !
Dzēsts profils
24. sep 2012. 09:19raudāja māte, raudāja meita...tā tas pāriet no paaudzes paaudzē.
Atnāks raudātājas - dzejnieces- varēsiet padalīties pieredzē, par iemesliem.
Mazi bērni raudz---mierinot sevi.
Lai viņus kāds pamana....- kā 13 sivēniņš, kuram pupa pietrūcis un nav tik stiprs, lai cīnītos.
Citi tai pašā laikā dara nerātnības---klusi, lai nepamana...
Dzēsts profils
24. sep 2012. 08:47...gadījuma sakari nav rāmi---vētra! --- iztrakoties kāre. Tā pa visu banku. Koncentrēti, emocijām pilni. Viss vienā reizē dots. nav ūdens klāt kā zupai...lai to dziesmu garāku pastieptu. Cik vīrieši- tik arī sievietes pretī atrodas un satiekas nejauši, neplānoti.
Sex tikšanās---norunātās- tās jau ir ar iepriekšēju nolūku un paredzamas.
valija t. 24. sep 2012. 08:18 Arvien,kad paveros debesīs,Cenšos atpazīt to zvaigzni,Kur tu aizgāji,neatvadījies,Bet man tevis tik ļoti pietrūkst.
Pietrūkst tavas stiprās rokas,Kas mani aukstajos vakaros sildīja,Kas mani glāstīja un nesaPāri upei,ko saucam par Dzīvi.
Un man pietrūkst tavas acis,Tik zilas,zilas kā ezeri,Kas manī lūkojās un teica,Ka ar mani esi laimīgs.
Vēl tikai mirkli redzēt,Pieskarties un sajust tevi vēlos,Iedodiet man spārnusUn mēs satiksimies uz zvaigznes... (Rita F.)
valija t. 24. sep 2012. 08:13....garš ceļš pie tevis ,bet nesūdzos
ka gribētu īsāku, jo tad nebūtu norūdījusies
satiekot tik daudz klupšanas akmeņu,
tad nebūtu atklājusi
cik arī ēnai reizēm ir gaiša daba.
garš ceļš pie tevis, bet es nesūdzos
zvaigznes mirdz un mirdz virs galvas
un, kas gan par zvaigžņotu ceļu
un kas gan par ceļu zem zvaigznēm
pie tā
kuru mīl
var būt
vēl labāks?
M. Laukmane
valija t. 24. sep 2012. 08:11Nemeklē manī eņģeļa spārnus,
Mieru, kādu spēj tikai eņģelis nest.
Nemeklē asti, nagus un ragus,
Dēmoniskas izpriecas, ko nespēju dot.
Es tikai cilvēks, kas jūt kā Tu pati,
Ar gaismu un ēnu - visu kas manī,
Prieku, skumjām un mīlestību kvēli,
Kad eņģeļi raud, un dēmoni smej.
Nemeklē manī sevis izdomātu svēto,
Grēcinieku, kas kritis necelsies vairs.
Es tikai cilvēks ar savu pagātni, nākotni,
Un to, kas šobrīd esmu es pats.
/Egils Dambis/
savsem k. 23. sep 2012. 23:23Aha - tirāni-maniaki , diktatori , maršali un ģenerāļi vētures grāmatās ielien .....
Mairita G. 23. sep 2012. 23:20Sēdēt ērtā krēslā un sūtīt citus nāvē ir prasme dzīvot.Bet galvenais jau,kādas atmiņas par tevi paliek.Un viņi jau ar to nevar lepoties.
savsem k. 23. sep 2012. 23:20Par gaumi strīdās visvairāk ...
iim e. 23. sep 2012. 23:17Ja nav ko sūtīt vari droši mani pasūtit tā nebūs pirmā reize, kad kāds pasūta.
savsem k. 23. sep 2012. 23:13Aha , tāpt kā visiem kam vara pieder un spēja masu likteņus izlemt ...
iim e. 23. sep 2012. 23:10Šis jautājums vairāk laikam domāts sievietēm .
Domāju, ka viņa šajā gadījumā ir līdz ausīm iemīlējusies un lidinās kaut kur tur ....
Mairita G. 23. sep 2012. 23:10Tie pieprot dzīvi,dart otram slikti.Bet ziņāt cilvēka nelaimes asaras viņiem nav lemts.
iim e. 23. sep 2012. 23:08Tamārai ir labs padoms -- iespējams no pieredzes!!!
Domāju -- tas ir liktenis un vēji kopā -- šoreiz.... Lai veicas!


