Reālisms pastāv tikai tad,kad sajūtas ir pastāvīgas,bet viņas ir mainīgas, ir tikai eksistence,kas ir, es esmu uz laiku,reāls ir tikai tukšums,gaisma un tumsa.

lai pis tevi negeris un devini   memie

http://www.youtube.com/watch?v=gTF1bjQztzw&feature=relmfu        

labi puishi..jus te panjematies savaa starpaa..mani gaida juura...buch buch..lai jums jauki pavadiits laiks hahhaha lai kur arii jus to nepavadiitu

http://www.youtube.com/watch?v=HN4r_ZUzl5g&feature=relmfu

Karogs tev rokās, probchik, vari arī meitu iesaistīt un bliest pravdu matku:D

robchik kaa tad bez tevis...briit briit,kaa guleeji????hahaha

kāpēc?kāda tam jēga.Konkurss ļoti viduvējā skolā

kadu hujnu tu klausies....apupet       ......        http://www.youtube.com/watch?v=czT3YpU8_gM

no sevis jau neaizbēgsi.. Kaut visu Ytube te pārpublicē:)) Bet mums jau nesaprast tādus ka jūs;)))

Man tuvāk "pie sirds"- reālisms.    
Zobu pastu neviens neēd ar ēšanu tādos kvantumos, lai tā spētu stipri ietekmēt iekšējo orgānu darbību, savā būtībā- tā ir abrazīvs.. Bet ir taču alternatīva- nepatīk zobu pastas- tīri ar mālu un krīta sajaukumu..

мне 13 везет

cik tad ilgi acīs skatīsies, arī citur gribās... vai tad ne?:)

....lai iekarsētu mīlestībai...vai tad ne acīs jāskatās...kā liesmiņas spēlējas...tauriņi lidinās....

Zobi paliek stipri un balti,bet iekšējie orgāni lēni bojājās,zobu pastu sastāvs ir briesmīgs.Ja nebūtu kritiķi,blogi nebūtu vajadzīgi,pozitīvistiem būtu garlaicīgi,,ja viss ir labi,tad būtu garlaicīgi,ātri tēmas beigtos.Apmēram tā:šodien labs laiks,man ir garīgais labs,(mēdz būt arī slikts),bet nedrīkst pieminēt,"pozitīvisms" valda""otrs:jā ,laiciņš šodien labs ,man arī labs garīgais utt.un tā arī būtu visa saruna,nevarētu godkārīgi izvērst savu pozitīvismu.