...uzliku....pakur,pakur uguntiņu...vai derēs....

KAS JUMS NĀK PRĀTĀ ? ...!!!!    jel rimstieties !...   

pirmo teizi dzirdu,ka peldas tīrības pēc/ja nu piemājas dīķī/.Bet pat baseinā -ar peldēšanos vien tīra netiksi-un mazgājamos ūdeņus-tiem gan vieta kanalizācijā

....nu nē....tomēt iztieku bez liekā...

Un pati esi pilniba

....vai pārbaudīji..ka stabilas....par gaumi jau nestrīdas....tādēļ...klusēju...

...varbūt....neapstrīdu....man ar to nepietiek....negribu būt tikai dzīva...

Forši jau ir, ka viņi ir un ir pieejami...

  Un cik atceras?

Pašam meklēt atbildes - tas jau ir jēdzīgs piegājiens, taču reizēm arī bez eksperta neiztikt.. ne jau vienmēr šamie ir dumji

Ja esi spējīgs redzēt, iet, mīlēt un katru rītu piecelties no gultas - Tu esi pasakaini bagāts cilvēks.

Ja dzīve Tev sniedz tūkstoš iemeslus, lai raudātu, parādi ka Tev ir miljons iemeslu, lai smaidītu.

Kur tad ir problēma...sanāk kopā un apskata no visām pusēm- kas tad īsti ir- ledus, sniegs vai migla...bet vēlams gan bez dumjiem ekspertiem- kaut kad ir jāsāk domāt arī pašiem...

tak aiz trešā teikuma ,atvainojies,ka esi aiņemta un noliec klausuli,ja zvana vēl-necel,jebuzliec telefonu klusuma režimā

Man nav nekādu jaunu atklāsmju..vienk.prātojumi. Un labprāt ieklausos citu prātojumos, kas nav strikti apgalvojumi, ka tikai viens uzskats vai viena pieredze ir  tas vispareizākais. (te neiet runa par kādu specifisku zinašanu jomu).
Tas apmeram tā kā kāds strīdētos par to, no , kas ir sniegs, ledus, migla... katram tas ūdens rādās citādākā veidolā.

Man ir pārmests iedomīgums...es tikai vēl joprojām nesaprotu, par ko...turklāt no cilvēkiem, par kuriem nekad nebiju domājusi, ka viņi to darīs. Un tiešām- tikai tagad es brīnos par Inetas atklāsmēm- nepatīk kaut kas, ko dara, bet nesaka, ka nepatīk...un vēl izsaka pārmetumus par to, ka kāds nav aprunājies, kāds nav attieksmi paudis... Jocīgi tas viss ir... Un tiešām- lai nedara turpmāk nepieņemamo, un, galvenais, pasaka par to VAINĪGAJAM.

Hmm, kādēļ gan , lai cilvēks būtu iedomīgs, ja runā par kaut ko, kas citam nav interesants, vajadzīgs, aktuāls..Tev tik bieži un daudz ir pārmetuši - iedomīgumu?
Manuprāt, ka kritika kā risinājuma meklējums- nu nav sevišķi efektīvs piegājiens. Jo tas drīzāk ir - kaut kā novērtējums.Reāli jau tas neko nemaina, kā esam pārliecinājušās dzīvē.. Risinājums būs - darīt-- vai nu ar saviem darbiem rādot piemēru, ka var arī savādāk, nedarot nepieņemamo- arī..
Inet, bet katram savs viedoklis būs tas svarīgākais- jo ir ar kaut ko pamatots- pieredzi, domām, piemēriem, novērojumiem... un tas pamatojums ir - nostrādājis.

Es nevienu neesu aizmirsusi. Es vienkārši novēroju, kurš atceras Mani.

Un tomēr vecā kokle ko sirmgalvis stīgo,izdziedot savu likteni.Arī mēs savu likteni veidojot,vai nu dziedāsim ,vai raudāsim.Katram savs.

savu nemaz nevar malt riņķī un apkārt, ja tev to neļauj...Viedokļu dažādība ir BRĪNIŠĶĪGA, tad, ja viedoklis ir. Hmmm...izteikts pieņēmums, uzskats...vai tad izteikts? Varbūt tikai šķiet, ka izteikts? Vai varbūt kādam trešajam izteikts?   Un sarunai un attieksmei tiešām ir pat svarīgāka nozīme kā padarītajam darbam...tikai lai ir šī saruna...ar savējiem...arī par to, kas nepatīk, arī par to, kas iepriecina...Un varbūt vair'[ak tieši par to, kas iepriecina. Pastāstīt savējam, nevis svešam..