es izvēlos justies kā mūžīgā zinātkārā diletante ar tendenci uz attīstību vairākos virzienos     un profesionālu bagāžu vienīgi aroda joma, kur arī allaž papildinos

Beidz ķengāt cilvēkus

Kops planetu parnemis kapitalisma murgs,par normalu uzturu jaaizmirst,jo lidz ar musu razotnes parnemsanu arzemju zina,ta ir pasliktinajusies uz visiem 100%. Viena ,vieniga kimija.Laimas un Staburadzes produkcija ir parvertusies par mesliem.Un ari alkohola razotne ,vairs nekur nav deriga.Tiaki parmaksajam par to,ka mus inde nost.

Parasti jau negribas paplašināt tās pieredzes apjomu, kur nav bijis viss patīkami un pieņemami.. ir zināma piesardzība.. Citam tā būs attiecību joma, citam- veselības peripetijas, vel kādam- pavisam kas cits..

Kad neko nevajag ar savu pieredzi vai iedomāto pieredzi panākt, tad cilvēks ir priecīgs par visu, ar ko sastopas sev apkārt, arī ar kāda diletantisku pieredzi...uzlūkojot cilvēku kā līdzvērtīgu ..vienmēr ko jaunu atklājamu...Savas gudrības pārākums tomēr norāda uz sava veida vecišķiem priekšstatiem

....ja nu tajā, par kuru runāja Līga, ja pareizi nojauš- par TO

Manuprāt, ka cilvēks var būt patīkams komunikācijā, ar kādu zināšanu bagāžu, pieredzes arsenālu- un viņam nav speciāli nekādu nodomu- kaut ko panākt ar to visu..
Ja  nu kāds savas īpašības un prasmes izmanto , lai  speciāli nošarmētu publiku- lielu skaitu  vai  vienu konkrētu cilvēku-- tad iemesls ir sākumā skaidrs- šarmētājs vēlās tikt pamanīts.. Kāpēc tas tā- tur  nu katram gadījumam būs savs skaidrojums.

Sonja, man to pagrūti pieņemt, jo allaž gribas iet tālāk (jāpaštoko kurā jomā varētu apstāties.... )

...vienkārši apmetas tad, kad izslavētajā iegūtajā pieredzē aplaužas...Un pēkšņi attopas, ka tiešām bijis vecs....

.... kurš sklerotiķis, kurš vientiesis, kam allaž zināmas lietas jāatklāj no jauna   , vai vnk apmetas par trešo tēvadēlu...

Kaut kā gribas uz katru pieredzi paskatīties kā uz virsotni- tā brīža , sasniegtā, iepazītā, piefiksētā, izdzīvotā.. . Un - tas jau neizslēdz , ka aiz vienas virsotnes  var sekot nākamā-- mazliet savādaka, varbūt - pilnīgi atšķirīga, varbūt-pilnīgāka... Bet - v ar arī nesekot- tad  tā arī paliks- kā svarīgākā virsotne kādā pieredzē..

Jā gan, tiešām individuāli...un atkal viela izziņai- pieredzes gūšanai- kā tad tur ir? Kad patiesība un kad meli?    Kas šarmētājam pašam ir aiz ādas?

oiii, tas dikti individuāli...

Ir, ir no pieredzes vecišķāks...bez degsmes un ar tik pārgudru sejas izteiksmi un izteikām, ka katram ir jāsaprot- esmu pieredzējis!!! Vai atkal tāds vienkāršs saskarsmē- vai jūs visi redzat, cik esmu vienkāršs? Es nolaižos līdz jūsu līmenim...

arī taisnība, bet par virsotnēm- tur gan jābūt ellīgai pašapzinai  
tāpēc sliecos ar smaidu atskatīties uz iepriekšējiem  momentiem, kad kkas šķitis kā lielāks vai mazāks sasniegums....

Intuīcija un pieredze jau  viena otrai pa kājām nemaisās- bet papildinā gan..   Arī tās shēmas un konstrukcijas nemaz tik sliktas nav- balstoties uz tām- ir vieglāk nodoties kā jauna saskatīšanai- ja ir stabils pamats .Pieredze jau nāk klāt ar katru brīdi, tur neko nepadarīsi.

Kautka nesu manijusi.Ka kads butu palicis vecaks,no pieredzes.Bet no parmerigas kosmetikas lietosanas,gan.

Nu tā jau sanāk- vai tad Tu kādreiz esi par kādu  ko labu pateikusi? Visi tik ir muļķi,  nesaprašas, neviens nespēj iedomāties- cik lielas Tev ciešanas bijušas un ir, cilv ēki ir slikti- suņi labi... Nav grūti tā dzīvot- spēku nepaņem tāda attieksme?

Tā gan, jo īpaši ja atceras, ka dzīve ir attīstība un ka tas, ko uzskati par savas pieredzes virsotni,  var būt tikai sākums izpratnei

pret sievišķo intuīciju un pirmo, neatkārtojamo  iespaidu man nekas nav iebilstams, tās ir citas kategorijas
kā spēja brīnīties un sajūsmā apbrīnot