jā, Soņa pareizi saka. Nevajag labāk. Nav pateicīga tēma.

Iesaistītu kabaču ikru gatavošanā, vienai garlaicīgi

es ņemtu graudā

Skārlet, pareizi darītu..

Mairita!    Labs variants!

Nu tā taču ir tikai spēle, Soņa..nav pa īstam.. Nu labi, laikam es tikai esmu nenopietni noskaņota..pasmaidīt gribēju un lai jūs pasmaidītu.. Bet negribas nevienam smaidīt-kā nekā pirmdiena..Tas ir nopietni! (a man atvaļinājums )
Ja man Tevi..Soņa uzdāvinātu, mēs aizietu uz veikalu un nopirktu ko garšīgu..

Iedzertu kafiju,un tad jau pēc situācijas   

Lauma,jāmīlē un jāsargā,ja viņš patiesi dārgs ciemiņš.

Lauma,ar kadiem to var iegūt,ja pats esi bijis līdzīgā situācijā.

Sonja,jo ilgāk es dzīvoju,jo vairāk jūtu līdzi nelaimēm.Ne jau uzpēlētām,bet īstām.Parasti dziļi nelaimīgs cilvēks nemaz negrib līdzjūtības apliecinājumus,un tad arī pietrūkst vārdu ko pasacīt.Bet līdzi just jau var klusējot,neuzspiežot savu blakus būšanu.

Pagrūti iedomāties, ka kāds - bloga dalībnieks būtu dāvana... kaut kā jokaini...
Ja nu tada spēle būtu- tad vai nu patr kaut ko papļāpātu- ja būtu abpusēja ieinteresētība, vai tiešām- neliktos ne zinis...  

Bet es labprāt iedzērtu ar Tevi kafiju!

laikam ignorētu

Līdzi just ne visiem dota rakstura īpašība.  

Līdzjūtība ir laba lieta, bet- vai nu gluži ideāla statusā ceļama? Jo, tas ir koks ar dioviem galiem- jā, mēs esam audzināti - ir jābūt līdzjūtīgiem , tā ir labi, un līdz ar to arī paši - būsim labi.. Un tas ir patīkami- būt tam labajam..
Taču- līdzjūtība ne vienmēr ir vajadzīga tam, kuram to adresējam, un vēl vairak- ta var būt par pamatu  smagai manipulācijai- gan no līdzjutēja puses, gan- no līdzjušanas objekta puses..

manuprāt no ļoti minimaliem līdzekļiem dzīvo vairāk kā 65%/ņemot vērā cenu pieaugumu,komunaālos rēķinus,medikamentus.

Domāju,ka satraukumam nav pamata,vienmēr gadīsies kāds,kas ātrāk vai vēlāk atgriezīs uz zemes.

Labs!

Ineta, viņi izliekās..paši grib un klusē.. tipa-svētos tēlo..