Tātad nesmukajām labāk - viņas var būt blēdīgas nelietes , un nekas par to ...

Nuja, nevienkārši ir nokļūt šarmētāja auras zonā

Mākslinieki , tie jau no citas operas ..., tas šarms ir īpašs , nevienu nepazemo un neliek sev vergot... , bieži vien tos atzīst tikai pēc tam , kad pats šarmētājs nomirst dziļā nabadzībā , visu aizmirsts - kā Van Gogs , piemēram ...

To mācītaju gan vajadzēja novakt - kaut vai ar mašīnu nejauši nobraukt ...

Un Napoleons,Robespjērs,arī visi dullie mākslinieki,piemēram, Tulūzas Lotreks un bezgaldaudzi citi

Neslikti.

Nu,ko pardzivot,odini dzivo vienu dieninu.Tads ir vinu muzs.

Tas ir pārpublicējums, es neesmu šī teksta autors.

Kāpēc tēvs neizvilka no pagultes veco vinčesteru un nenolaida no kātiem vainīgos ?

M.Puijkonena plāns ir apstiprinats kā ērtāk ...

Nedomāju vis ..., ja iesākumā tā ir harizma , kā , teiksim ..., Hitleram , tad vēlāk tā jau ir varas balstīta diktatūra , šarms pārvērties par naglotu zābaku , kura šarmu visi nu apliecina spaidu kārtā .

Pasaules vēsture rāda ko citu

Mānīgais šarms ? Nu , tas ir kā īlens maisā , ilgtermiņā nenostrādā ...

ak dies' /labi, ka manam bērnam jau tūliņ būs apaļi 24/.... Jāni, ko Tu saproti ar vārdu valsts, a? .... /un, ja neatteiksi padoma: ko tu saproti kā "saziņas līdzekļos".../tas mums abiem ar Vasīliju dikti interesēs/...:)

Kāda no pusēm var arī nezināt,akli uzticoties...laikam par to Vonnegūts,par mānīgo šarmu

....kaislības un bailes gaisā virmo - gribu bet negribu

Diez vai to var vispārināt ..., tās ir izjūtu mijiedarbības process , kas zināms tikai iesaistītajām pusēm...

Bet ja cilvēks izraisa uzticību un simpātijas? Jautājums jau laikam vairāk par to,vai manas izjūtas pret šo cilvēku vienmēr atbildīs viņa patiesajai dabai

Mandomāt , šarms ir tāda īpaša lampiņa , kas staro cilvēkā , iekšēji   , liekot citiem to ievērot , kaut arī viņš vai viņa nebūt nav skaists šī vārda vispārpieņemtajā nozīmē ...

Pie volvo centra divi zaļi svilpieni ...  

Apstiprinu