Dzēsts profils
10. aug 2012. 17:22Viņus vajag ievilkt dziļi mežā, piesiet pie koka un sadot...gara milžiem, pa pakaļu
INETA C. 10. aug 2012. 17:19AR VIŅIEM NAV VIEGLI UN BEZ VIŅIEM GRŪTI,`TĀ LAIKAM SEN ZINĀMA ĪSTENĪBA,BET KĀ TO PATEIKT SAVĀDĀK ,KURA,JEB KURŠ ZIN?
INETA C. 10. aug 2012. 17:17ĻOTI SKAUDRI UN DZĪVES ĪSTENĪBU ATTAINOJOŠI VĀRDI.
jautrite b. 10. aug 2012. 17:15Laba grāmata,pastaigas skaistā vidē,kaut mežā -ogojot un sēņojot.Vēl arī kāds vaļsprieks-dejošana,teātra spēlēšana,kādas sporta nodarbes,orientēšanās,ekskursijas
Dzēsts profils
10. aug 2012. 17:13Iesākumam noderēs atziņa, ka dzīves spars nozīmē arī daļu veselīgas agresijas- kā dzinulis rīcībai. Un spītība- tieši kā spēka sajūta, ka tu VARI un gribi.
Ineta L. 10. aug 2012. 16:59no spītēšanās vai sava kusluma parvarēšanas un drosmes ko pasākt? Nez vai spītējot tā labi sanāks. Vajag būt pārliecībai, ka man to vajag, es to gribu.
Dzēsts profils
10. aug 2012. 16:51Protams malači,bet šie sportisti nav vienīgie,kas mūsu valsts vārdu nes pasaulē.Piemēram,vakar no Ukrainas mājās pārbrauca mūsu mazie (U-10) dambretes spēlētāji,kas pārstāvēja valsti Eiropas čempionātā.Tiesa gan neguva tik labus rezultātus,kā pasaules čempionātā,gada sākumā,tomēr mājās pārradās ar gandarījuma sajūtu,ka cīnījušies cik spēka.Šiem čempionātiem gan netiek tik liela uzmanība,bet.....arī šie mazie ir pelnījuši atzinību par centību un izturību.:)Tā,ka mums ir ar ko lepoties!
kristaps P. 10. aug 2012. 16:47kas ir labāk būt mūžīgās neziņas saldajā dvingā, vai izbaudīt mirkli, kaut zini, ka paturēt to nebūs iespējams...izbaudīt! jo reizēm notiek brīnumi. un, pat ja nenotiek - svētlaimes mirklis rada nākotnes kritērijus. zaudējuma skumjas ir pamats jaunai vērtību sistēmai.
Dzēsts profils
10. aug 2012. 16:23Katru dienu jaunās krāsās! Viss mūsu rokās!
Skaists dzejolis, jo vārdi ir patiesi!
Dzēsts profils
10. aug 2012. 16:13Dažreiz pietiek tikai ar vienu nosacījumu,un vis kļūst pavisam ne tāds kā bija
kristaps P. 10. aug 2012. 16:11tomēr patīkami apzināties, ka viss ir duāls. sliktais mēdz kļūt labs, mirklī, kad mainās situācija vai apkārtējie nosacījumi.
Dzēsts profils
10. aug 2012. 16:09Jā, super:) Vakardien pludmales volejbola džeki mums visiem sagādāja patiesa brīnišķīgas emocijas:) un jā, arī amīši beidzot zinās where is Latvia?:)
max m. 10. aug 2012. 15:52Par blogu gandriiz aizmirsu,loti jauks!
max m. 10. aug 2012. 15:49Iespaids,ka Riiga loti ekonomizé apgaismoshanu,naktii.
Tajàs vanshu tilta stiigàs tachu var ieskriet,ar kàdu lidaparàtu
Dzēsts profils
10. aug 2012. 15:41Malači viena ir,nebūtu par skādi,šovakar izcīnīt vēl kādu
Dzēsts profils
10. aug 2012. 15:40Vislabāk savu vainas vai nevainības pakāpi arī mēs zinām tikai paši. Citi zin par sevi.



