...tavas pēdas baltā sniega ceļā...-ne dublīti manā spožajā namā...
Abi tik balti būsim---kā enģeļi debesīs...garlaicīgas dziesmas dziedāsim- un neapniks....?

1) Es gribēju, ka atbild, tie, kas arī mēdz braukt ārtrāk, jo tās muļķības par sabiedrības apdraudēšanu es jau tāpat zinu no galvas. Īstos draudus rada tie, kas brauc pa 3 joslu uz 50, vai vienkārši ātri braucot raksta īsziņas, vai tamlīdzīgi.
2) Es nebaidos no tās elektronikas ne no soda. Es tikai interesējos, vai radars spēj no visas bildes izdalīt to vienu auto, kurš tieši brauc ātrāk.

Zināšanu Māte piefiksējusi visu, kas izteikts saprotami...
Mazu bērniņu pirmos šļupstus un vajadzību zina tikai Auklītes....- vietējā mērogā.

Paldies , Sandri ... PEREZIMUJEM , vai ne ...

Sonja!!!

...katrs vārds kā doma izskan...un sadzird dažādi- gan tie, kas grib to situāciju izmantot, gan tādi, kas tikai piefiksē kā faktu, gan arī nelabvēļi - varbūt pat ļauni priecājas.
Ja teici tikai paspēlēšanās nolūkos, kā spiningu iemeti ezerā, kas zina kas pieķersies, to arī izvilsi krastā- varbūt pat Neko.

Viss jau būtu tā nekas, tikai- tam nabaga otram cilvēkam ir gluži vai smadzeņu lobotomija jāveic, lai tikai šitā " saule" būtu blakus..

....kas vainīgs- tas tagad bailīgs...- suns zina ko ēdis.... - no elektronikas pat baidās- to nepierunās kā dzīvu policistu par piečuku. un balinātiem zobiem

Sonja, tā nu tiešām izskatās.. "ja prišol i solnce vstalo"..Te nu es esmu, ar rudzupuķu pušķi, cels un skaidrs, vairāk neko no manis negaidi.

Cīņa,nu nez vai,bet kāpēc nē,es gan gribētu domāt,ka izteikti vārdi atrod dzirdīgas ausis,kādu,kas domā līdzīgi,kādu,kuru uzrunāt

Bez salīdzinājumiem un  kādiem testiem jau neiztikt,tas ir normāli, tikai-- tos jau var veikt savā prātā, nevis - paziņot otram cilvekam - ja tu uzvedīsies tā kā es to gaidu no tevis būsi tāds, šitāds--- nu tad būs puķu buķete, un viss kārtībā, bet ---- ja nebūsi tads-  nu tad nekā... Ja nav otra cilvēka uzvedība, attieksme pieņemama- nav tak spiesta lieta  būt kopā.. Bet šeit jau izskatās, ka tiek dots uzdevums otram cilvēkam- kādam viņam jābūt, lai dabūtu  lielo laimi- kopābūsanu ar kādu..

Sonja,kā lai nepiekrīt tevis teiktajam   

Arī tās ir aizsūtītas apkārtējā telpā...viņas kaut kā transformēsies- varbūt pielips kādām citām, varbūt saāķēsies ar citām, varbūt izšķīdīs apkārt, varbūt pretstatīsies...viss atkarīgs no sastapšanās....nu jā, un droši vien sava veida cīņas...kura izrādīsies spēcīgāka

Skaists foto piemiņai..atstās neizdzēšamus iespaidus! Piekrītu Sonjai!

Piekritīšu Jautrītei- ar domāšanu vien būs krietni par maz, lai kaut kas notiktu reāli..
Taču ir viens interesants moments- tad, kad cilvēks par kaut ko sāk tā pastiprināti domāt- viņs pat neapzināti veido kādas dzīves situācijas, kas palidzētu nonakt pie velamā rezultāta... un tad škiet, ka- es tikai padomāju- un re kā piepildījās,.. lai gan patiesībā- pats jau ir ko veicis ceļā uz izdošanos..

Varbūt,bet kas notiek ar mūsu domām,ar vārdiem,kas pateikti skaļi?Tās domas,kas izteiktas skaļi,vai vairs pieder tikai mums?

Varbūt tomēr uztraukties par to, ka brauc , pārkāpjot noteikumus, un , atklāti sakot, bezjēdzīgi riskējot- štrunts, ka ar savu dzīvību, ja neesi par to norūpējusies, bet- ar citu , potenciālo cietušo dzīvībām.... nevis par to , kā tad tā- radars mani piefiksēja. Kārtīgs sods, kas sitīs pa naudas maku- varbūt liks apdomāties .

Tā varbūt ir enerģija, kas diviem cilvēkiem pulsē līdzīgi. Vai arī ir tā, ka tu esi savu dvēseles enerģijas daļu pietiekami lielā intensitātē sūtījis un tādu pašu saņēmis pretī...līdzīgs ar līdzīgu...

     Jauks dzejolis...