Dzēsts profils
9. aug 2012. 09:46..padomāšu par Tevi- Taviem spārniem, kas mugursomā ievīstīti- pa rokai...- šņorītes atraisi sev pats
Ineta L. 9. aug 2012. 09:22Jauku Tev dienu, ZZ! Vēl jau ir cerība uz skaisām vasaras dienām!
Dzēsts profils
9. aug 2012. 09:19Jā,skolotāju netrūkst un ūdens lējēju ar bet blogos jau komentārus var ierakstīt visi,nu ko lai dara,ja dažam cita vieta nav kur savas sliktās negācijas atstāt,labāk lai atstāj manā blogā,nekā tās izgāž kādam sejā
Sandris X. 9. aug 2012. 09:18Līdz rudenim vēl tālu , Zivtiņ ! Nepiesauc pirms laika ..
Dzēsts profils
9. aug 2012. 08:15Iela ievilka sevī
tavernas smakas
un palaida varoni pasaulē tīru.
Vīru.
valija o. 9. aug 2012. 07:58Protams ka labi,un ari viriesi kas to pamana
Valdis V. 9. aug 2012. 07:55baigās briesmas, ko tās mūžīgās puķu vecenes te piebalso. laikam tiešām tējkanna jau burbuļo a šās vēl no 11. tramvaja galapunka spītīgi brauc mājās.
taču palasi pati, ko te tās raksta, iedvesmo jopiķ. Daža laba pat dzimtenes pienenes piesauc. Tā vien gribas pateikt - ej taču vismaz kaķi pabaro, izkāmejis nabags ņaud!
Valdis V. 9. aug 2012. 07:50Meitene mandeļu acīm,
Monsūna naktīm melnajos matos,
Virmoja reibušas ģitāras gaudotā ritmā
Vecrīgas krogā.
Valdis V. 9. aug 2012. 07:02pa logu skatos - stāvus balts nāk lejā. trotuāra sviedrus noskaloja, tas pa dienu daudz bij cēlis. lai mellā mugura noskalojas, pretējā logā, tas kas uz dienvidiem, tur rožu krūms cīnās, turas kaut vai velns. No rīta skatos - tur pašā augšā vēl vakar bij viens pučiks, tagad viss pa zemi, bet viena lapiņa vēl palikusi. Un tas krūms pats, zarus nolaidis lejā, slauka tās kritušās sev klāt.
Valdis V. 9. aug 2012. 06:27nav tie meitēni nemaz tik slikti, jopiķ. un vispār, viņas taču par mums arī smejās
Valdis V. 9. aug 2012. 06:25kad viņa berž pannu, paķer ap vidukli un velc klāt! teiks - nu tak trakies, liec mieru! bet tu atkārto, apčamdi, un velc klāt. sāks dusmoties, mazliet piktosies, vēl kaut kā spārdīsies...bet nekas, velc tik klāt. beigās sāks smieties, nosaukts tevi par kaut kādu tur lopu, bet smaids jau lūpā ir, kā zivij āķis...un viss, viņa tava un ko tur daudz runāt, tas skuķis jau arī jūt, kaut viņu jupis, ka tu viņu mīlē, un dikti gribi to miesu nogaršot
Valdis V. 9. aug 2012. 05:28aha, man tieši šitās dienas ir tādas. īsti nezini ko darīt - skriet ar pieri sienā vai smieties. totāls apjukums - Sic transit gloria mundi. Un ko ķert, ko grābt...Viss aiziet tartarā
Sanita B. 9. aug 2012. 01:38Mjā...Manī laikam maz no sievietes,,,,
Sanita B. 9. aug 2012. 01:33Mans dēls kāreiz mācās speciālā skolā, tā ka nav tiesa, ka tādu nav. Tur ir mazas klases, mājas darbi līdz 17 padarīti. Bet kaujās tāpat. Ko var gribēt: klasē 2 skuķi un 11 čaļi. Viens no tiem līderis uzmeties, manējies kā jauniņais nepieņemts mīcīts tiek un zvetē tik pretī. Gada laikā vairākās vietās šur tur pārsists. Reiz pat policiju iesaistījām.Jautri, maigi izsakoties. Agresija un vēlme atriebties augusi. Ieliks viņu mājas mācībā...sajukšu prātā es. Viņš priecāsies, ja nebūs uz skolu jāiet un jāsatiek kaušļi, lai gan pats tāds pats. Bet man būs jāsēž ar pātagu, lai kādu mājasdarbu no viņa izspiestu, jo vēl nav tās atbildīgās apziņas, pagaidām turas uz obligātumu un izpilda skolā prasīto. Vai varbūt likums neattiecas uz speciālajām skolām?



