Par skolu atceros tikai labu.

Mēs katrs TIKAI BŪSIM INDIVĪDS, kad apjēgsim, ka ar mums manipulē, kad nometīsim važas - tāpēc vēl esam tikai MASA.
UN NEVIS MĒS PIELĀGOJAMIES - BET MŪS VADA - GLUŽI, KĀ ROTAĻMAŠĪNĪTES AR TĀLVADĪBAS PULTI.

...būt kādam līdzās,būt svarīgam,cilvēkam,kurš nav vienaldzīgs tev pašam apmēram tā, Līga un lai to nezaudētu,pielāgoties

Skaidrs, ka dzīvības vai nāves izvēles situācijās pielāgosimies dzīvei...   Bet jautājums jau, cik saprotu, ir par ikdienišķākām situācijām.

Ja kāds mums patīk,tad kādēļ nepielāgoties un nebūt tādam,kādi mums patīk. Ne pa velti,tieši šis vai kāds cits cilvēks mums patīk un mēs nevēlamies viņu zaudēt....

Nu ja kā zelta zivtiņai,ka palūgsi tā būs.

Pamatu pamatos jau pielāgojas nevis - kādiem, bet gan- kaut kam..Vai pielāgoties cilvēkiem - katram pašam jālemj... bet pielāgoties tam, ka , piemēram, bez skābekļa neizdzīvosi- un ir jāelpo- regulāri, bez apstājas- tur nu lielas izvēles nebūs.

Protu sadzīvot ar kaimiņu un ja vajag ,tad arī atrast kopsaucēju.

Neesmu svešu taku cienītāja,jo labprāt staigāju pa savām izmīcītām taciņām.

Bet es šādā apģērbā ietu uz karnevālu...kā dzīvē...virsū balts- iekšā intriģējošs. Uzmini nu!

Ja jau tās mežģines,tad skaidrs ,ka kažoku apakšā un tālāk uz priekšu...

Nenoliedzami,bet jāprot saskatīt un parādīt to maigumu,jo savādāk nepamanītais nedod pozitīvu un labu noskaņu gan tam ,kurš maigi skatās ,gan tam ,kurš to neredz.

Kas tad ir dzīvē, kam jāpielāgojas? Cilvēki? Bet katrs atsevišķi ir indivīds- tad kam mums galu galā ir jāpielāgojas...Citu ambīcijām vai savējām?

Toties, cik patīkami atcerēties pagājušo vakardienu,kura pagājusi jauki,vai cerēt uz rītdienu,kad atkal satiksies.No  šodoenas nekur nepaspruksi,jo tā ir šodiena gribi vai negribi.

Ja dzīvei nepielāgosies,tad būsi bezspēcīgs dzīvē vai galīgi vientuļš.

Man ļoti žēl, ka Tev tā ir sanācis pa dzīvi. Protams, ka sanarkojies " varoņērglis" ir briesmīga štelle. Tur nu nav divu domu.Un amatieriem šajā darbā vispār nevajadzētu būt.

Sonja , profiņi ir profiņi ! Mana doma bija par amatieriem , kuri sevi iedomājas par profiņiem   , tāds sanarkojies kretīns nobrauca manu draugu .

Tie triki nav nemaz tik  traki, ja pareizi visu sagatavo. Un kaskadieri arī nav no ielas paņemti " krutie džekiņi" , bet gan - vispirmāmkārtam- ar smadzeņpodu labi domājoši čomi un  arī fiziski- labi sagatavoti cilvēki. Tas ir darbs, jā no malas izskatās - uhh, bet ne vienmēr ir tik baismīgi, kā skatītājs domā.

Tādi kaskadieri jāizolē no sabiedrības .

Viss ir saistībā , vakardiena atveda šodienā ,šodiena ir pakāpiens uz rītdienu ..