Skārlet- vispirms iztukšo un tad tukšumā sakārto.  

I.@e.2...dzīvot nedomājot,ne slikti,ja tā man sanāktu,bet baidos,ka domāt tomēr nāksies kaut kad vēlāk arī par to ko nedomājām...   

...meditācija iztukšo vai sakārto, Lauma   

Zz...te nu es tev pievienojos...   nez kāpēc iedomājos, ka daudzās pasakās jūra aprij visus briesmoņus, kas krastā māžojas..

....I.@e.2...viņam jau galvā tāds domu juceklis.....   

...cilvēks kurš uz citiem skatās no augšas, tāds kuram liekas, ka ir pati pilnība lai spriestu par katru no mums.....cik tad liels ir mūsu smadzeņu potenciāls.....centies kā gribi....nesanāks dārgā pasaules naba, es vienalga esmu labāka par tevi

Selektīvā redze...selektīvā dzirde..

Daļa no meditācijas..iztukšot galvu...

musu tauta kalnos kapēja mes kapjam kur varm bet augstyak pa dibenu nemakam

..ausīs džinkst asinsrites skaņas, uz mirkli varbūt varu nedomāt,bet neteikšu,ka esmu pārliecināta,ka tiešām šai mirklī neko nedomāju...

Mēģināju gan nedomāt un tas izdodas un darbojas. Tukšums galvā uz īsu brīdi..nu apmēram kā klusums kaut kur tālu no apdzīvotas vietas ir vajadzīgs. Neesi nekad klausījusies klusumu, ka pat ausīs džinkst?
Tikai jāpatrenējas...

Čipo Lino 11:45
Kas tad sunim asti cels, ja ne pats Ko tad tik pieticīgi....kur izpalika šarmantais, muskuļotais ar augstu intelektu apveltītais, etc. ... kad jau slavē, tad slavē sevi

Izlasīju vienu rakstiņu, kur autors pa jokam ierosina izdot likumu par žēlošanās aizliegumu L-jā :laugh (http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/88351/aizliegt-zelosanos-ubago-ne--muzice):
"Bija tik pierasts redzēt vecu žēlu kukažiņu, kura ik dienas, uz celīšiem stāvot vai sēžot uz Vecrīgas centrālās ielas, mango naudu no garāmgājējiem. Žēlu un ļoti žēlojamu. Sirds sažņaudzās garāmejot. Sirmi matiņi, bezzobaina mutīte, sīks kalsns augumiņš un bēdu sastindzinātā seja. „Latvieši bāreņu tauta!” – šo tēlu itin labi varētu nest tantīte. Cits vēl ejot garām nodomā par nepieklājīgi mazām pensijām, cits, sodīdamies: „Kur skatās valdība!” iemet taukam kādu latiņu. Bet ārzemniekiem viņa bija viena no Latvijas vizītkartēm. Kopā ar pārējo ubagu armiju, kuri bija iecienījuši Vecrīgu.
Vakar nogāju garām tantītei un nobrīnījos – parastā žēluma vietā manī modās kas gaišs. Kas noticis? Tantiņa tā pati, sēž turpat, trauciņš naudiņai tas pats, bet uz celīšiem burtnīca un grāmata. Ieklausos – viņa klusā balstiņā dzied. Mazāk dzirdētas tautasdziesmas. Lai nu kā ar muzikālo dzirdi, bet būtiskākais – visvairāk dzied viņas acis un seja. Mīļumā, asprātībā, vitalitātē. ""
Beidzam pīkstēt un žēloties!

...jā,piekrītu,jānoliek,ar uzsvaru uz jā,par nelaimi vai laimi,nezinu,bet vai tas vienmēr ir iespējams,vai izdodas   

"Atdzimt", piedošanu!

DROSSI  ZINI             

Nē, smadzenes ir brīnisķīga kosntrukcija! Domāt grib, pat sapņos kaut ko dara. Ar teicienu"Nedomā par to!" es saprotu- "Neieciklējies uz problēmu kā tādu"> meklēt cēloņus un rast skaidru apjēgu, risinājumu,  to gan vajadzētu! Dažkārt tā meklēšana vienkarši uz kādu brīdi jānoliek maliņā, lai viss prātiņā nostājas, saliekas pa plauktiņiem.