Anne M. 23. jūl 2012. 23:12var spēlēt teātri, bet dzīvi nevar nospēlēt
savsem k. 23. jūl 2012. 23:11Dzīve nav domāta , lai par viņu domātu - no tā tikai galva sāks sāpēt ...
Gundars Ī. 23. jūl 2012. 23:09...tāpēc jau tā ir dzīve, ar ..., ak klasiķi, kas teikuši..., ir melnie taustiņi un baltie, ...un tā tā dzīve mūs vai mēs dzīvi , ...spēlējam...
Dzēsts profils
23. jūl 2012. 23:09..tava dzīve esi Tu... kāds pats tai brīdī- tāda dzīve.
Dzēsts profils
23. jūl 2012. 23:06...un tad arī dzīve liekas skumja...kad pašam skumji...
Anne M. 23. jūl 2012. 23:06bet nav arī jautra ..., viena vienīgā vilšanās...
Gundars Ī. 23. jūl 2012. 23:04...dzīve nav skumja, bet ...paši dzīves tejāteri spēlējošie...skumji..., reizēm...
Dzēsts profils
23. jūl 2012. 23:02...es nezinu kāpēc Tev tā sāp sirds ...-izrunā
Ineta L. 23. jūl 2012. 22:59Laumai taisnība, auzu parslu putra resnumu neuzdzen, parbaudīts!
Dzēsts profils
23. jūl 2012. 22:52Kāpēc jāripo uz humpalu bodi? Domā ka tie, kas ēd auzu putru - resni paliek? Maldies.
Dzēsts profils
23. jūl 2012. 22:48Saldas dusas dziesmucis, kuru pa rādži, kādu laiku jau spēlē
Kurzemniece E. 23. jūl 2012. 22:48Labi paliks tad,kad riposi uz tuvējo hum palu bodi pēc jauna apģērba
Dzēsts profils
23. jūl 2012. 22:46Arī runāt un rakstīt ir māksla.Katrs pelna savu maizīti kā māk.
Kurzemniece E. 23. jūl 2012. 22:44Es mostos pēc brīvas gribas un......priecājos,ka man tāda ir.Es priecājos,ka atceros savas mammas pēckara kulinarijas receptes,jo tasa nozīmē,ka izdzīvošu
vnk S. 23. jūl 2012. 22:44....jāiet būs kadu naivi jauku sapnīti nosapņot.....

