Hm... Pārkopējot anekdoti, par tādām niansēm pat neaizdomājos. Nujā, aitu laikam neņem priekšā...  

Kuku,kā zini,ka nav?

...viss kārtībā, ...joki, taču...

Gundar,Tev viss labi? Tā dīvaini raksti

Nē taču - esmu pavisam mīkstsirdīgs im aknas man arī nav cietas ..

Kuku,Tu tak neesi cietsirdis

Nujā ... savādāk viņš nevarēs dīkt par nepiepildītām ilgām   .

Nē,ku ku,bez ilgām nevar...brevno ir bez ilgām,naudas maiss vai pašapmierināts Tomass. Cilvēkam neder dīķa dzīve

Tas jāpajautā Makflarenam ...

...tagad aksioma, kura tad īsti ir tā...aita..., un vai liela...

Tiešām - aitas vīrs taču viņu ņem no pakaļpuses  

Tā jau ir kaitniecība - cilvēkos ilgas radīt , kas viņus  dzenā   .. akmentiņš pelnījis nosodījumu  

Nabaga aitiņa:-(

Lai nenoput,nenosmērējas un mirdzumu nezaudē. Un lai meklētājus ilgas vienmēr uz priekšu dzen.

Tad jau papīriņš bij lieks - viņam nebij ko slēpt ..

Smaragds...

Tatad konfektes papīriņā akmentiņš bij ietīts ...

Hmmm ... vai tad aitas ņem priekšā ?

Nē,tad viņš vairs nešķiet tik iekārojams

Vecs skots sēž krogā. Sēž, sūc aliņu un kūpina pīpi. Sēž, sēž un beidzot saka:
- Lūk, tās dzirnavas es uzbūvēju viens pats... savācu akmeņus, sajaucu javu un uzbūvēju... bet kāpēc neviens mani nesauc par Makflarenu – dzirnavu cēlāju?
Izsūca vēl vienu aliņu.
- Lūk, to dārzu, kurā tagad ir pašas lielākās augļu un ogu ražas, es iestādīju viens pats... visi priecājas un ievāc ražu. Bet kāpēc neviens mani nesauc par Makflarenu – dārznieku?
Sēdēja, sēdēja, izdzēra vēl vienu aliņu.
- Lūk, to tiltu es uzbūvēju viens pats. Nozāģēju kokus, nomizoju un uzbūvēju tiltu. Tagad pār viņu brauc mašīnas, staigā cilvēki. Bet kāpēc neviens mani nesauc par Makflarenu – tiltu būvnieku?
Izdzēra vēl divus aliņus.
- Bet atlika man vienu reizi paņemt priekšā aitu...