vnk S. 25. jūl 2012. 22:10...šā vai tā....zivis baltvīna mērcē...tas baudāmi...kopā ar viņām dzert....nu nē....tas lieki....
Dzēsts profils
25. jūl 2012. 22:10Muziku jāpasūta tam kuram pēc tās dvēsele sten
Dzēsts profils
25. jūl 2012. 22:08A ja muziku pasūta tas,kurš maksā tad viņš ir cuciks
vnk S. 25. jūl 2012. 22:03....apmēram tā....un nepelnīti vēlas būt uzmanības centrā.....mūziku tak pasūta tas....kas maksā....nevis tas ko liek uz galda.....
Dzēsts profils
25. jūl 2012. 22:02Ar zivīm dzert ir forši viņas nerunā un starp mēriņiem ir vieta monologam
Moon M. 25. jūl 2012. 22:02...zini,dēls ko teikšu ..man arī tīk ieģērbties garajās biksēs.............
Dzēsts profils
25. jūl 2012. 22:01Tas būtu tāpēc, ka piedzērušas zivis kļūst runīgas
andris K. 25. jūl 2012. 21:46Draudzība starp sievieti un vīrieti pastāv.Ja pastāv arī savstarpēja cieņa. Tas ir atkarīgs cik mēs cienam viens otru.Bet rodas vēl viens jautājums cik ilgi var pastāvēt tā draudzība?
valija t. 25. jūl 2012. 21:11 Nekā jauna nav un nebūs tuvākajos miljons gados.Tikai tas pats vecais-sieviete ilgosies pēc vīrieša,bet vīrietis mūžīgi gribēs sievieti.Bet mīlestību daba ir izdomājusi tikai tādēļ,lai tie viens otru tik ilgi nemeklētu.Negaidītu.Šitā pirmā dzīve mums ir tik sasodīti īsa...
Dzēsts profils
25. jūl 2012. 21:10Gan jau arī tas smukums ir kaut kam derīgs... neba tāpat vien daba tur būs tā nopūlējusies. Var teikt- skatoties , kas tieki domāts ar vārdiem" ir/nav jēgas"..
Dzēsts profils
25. jūl 2012. 21:08Ja patiešām mīli, tad pateikt to - ir viegli, patikami un pats par sevi saprotams, bez kādas tur klīrēšanās, žmiegšanās un tēlošanas.
Dzēsts profils
25. jūl 2012. 21:04Paša izvēle- darīt kaut ko vai - nedarīt.
Aldis B. 25. jūl 2012. 20:57Labak zalas. Ja gadijuma vinas maina krasu, vares labak saprast!
Aija B. 25. jūl 2012. 20:30Draugs var būt viens vai divi. Labu paziņu kaut vai simts-ko vairāk, to labāk.
Dzēsts profils
25. jūl 2012. 19:56Ja tas noslēpums ir tik svarīgs un nozīmīgs- tad nav ko ļerkstēt apkārt, bet jāpatur pie sevis .
Dzēsts profils
25. jūl 2012. 19:46Mēs ilgus gadus esam audzināti( un it sevišķi- audzinātas-),ar domu , ka normāli ir - attiecības -tas ir smags darbs, attiecības-= tas ir nepārtraukts kompromisu vilnis, no A līdz Z... un apmēram tadā pašā garā gandrīz par visu , kas skar ģimenes dzīvi , pāru savstarpējo saskarsmi ...un pēc tam brīnāmies- kur tad palikušas jaukās attiecības, kāpēc viss ir tik smagi, caur ērkšķiem un nekur nav teikt, ka uz tām zvaigznēm... Un aizmirstam tās pašas vienkāršās lietas, ko attiecinām uz personību, indivīdu, un it sevišķi - uz sevi pašu... -- tikko kaut kas ir ar spēku, varu, pret patikšanu, gribēšanu- mums ir spuras gaisā, negribu, nedarīšu, nevajag... taču nez kāpēc attiecībās- tas pats nepatīkamais, ar spēku- otram ir japieņem- jo- ir taču jāsadzīvo, ir kompromiss, ir darbs... Ilgi tādas attiecības , patiešām nenoturēsies...
Par paredzamību, parastumu, neparastumu--- arī neparastais ir gana paredzams, vismaz tik daudz, ka- ar ko var nerēķināties, ar ko var rēķināties.. ne vairāk.. .. Kad mēs satiekam , it kā kopumā- parastu cilvēku, mēs viņa saskatām kaut ko īpašu, kas mūs ieinteresē, ieintriģē, mēs iemīlamies-- tieši tādā , parastā it kā cilvēkā... tātad pilnīgi pietiek ta ipašā, kas viņam ir... to neparasto mierigi var apskatīties no malas, pabrīnīties- bet vairak arī neko patiesibā nevajag..
Dzēsts profils
25. jūl 2012. 19:45Мы любим тех, кто нас не любит,
Мы губим тех, кто в нас влюблен,
Мы ненавидим, но целуем,
Мы не стремимся, но живем.
Мы позволяем, не желая,
Мы проклинаем, но берем,
Мы говорим... но забываем,
О том, что любим, вечно лжем.
Мы безразлично созерцаем,
На искры глаз не отвечаем,
Мы грубо чувствами играем,
И не жалеем ни о чем.
Мечтаем быть с любимым рядом,
Но забываем лишь о том,
Что любим тех, кто нас не любит,
Но губим тех, кто в нас влюблен
Dzēsts profils
25. jūl 2012. 19:25Ieiesi vēsturē, ka pirmais to pateici... cits jautājums, vai es šādus teikumus galvā (vai kur citur) ņemšu...;)
Dzēsts profils
25. jūl 2012. 19:24Paklau! Tev neviens līdz šim nav teicis kā esi psihs?
