Gribi teikt, ka no augstuma nebaidies   ?
Man gan sāk kļūt baile   !!! Pat mazā vējā baigi šūpo, reibst galva un šūpo arī bezvējā ! Redze ar vairi nekam neder! Klūpu aiz visa, kas priekšā. Aizvien biežāk nokrītu pie klupšanas gadījumiem, zobi izdauzīti, abu kāju mazie pirkstiņi ir 2reiz lielāki par uz sāniem atliektajiem īkšķiem....    ! Traki bez gala   , kad es Tev saku  

Tu mani uz rokām augsti panēsāsi

Esmu augsts

Un vēl! Neesmu garš   !!! Esmu augsts  

Vēl viena iespēja !!! Ja augstu no grīdas.
Apakšā uzstellē batutu !!! Izdosies patīkamo ar lietderīgo apvienot !  

Šitas irā labs! Pieskares inde, var pūst pa 5....6 metri, ja vien vari trāpīt.
    A vispār irši man patīk, iespējams tāpēc ka mani neaiztiek   ! Bez vajadzības neuzbrūk, kā cilvēki   . Lieli, gudri, par sevi pārliecināti plēsoņas.

Kad satumst-spietošana rimstas,ir milzīgs maiss,ka basketbola grozs,ko ātri sasiet,grābekļa kāts to precizi un pie pašas virsotnes to paveic.

Kā Tu zini, ka viņš ir garš

Lai Kārlis pastāv klāt viņš ir garš...

  Tā es visu māju sev nokurināšu!

Nu tad sakur dūmotu uguskuru..no dūmiem mātīte aizbēgs prom...

Man tas midzenis ir tik augstu, ka tik vienkārši netikt klāt.

Nevar---riskē staigāt ar sapampūšo aci....paņem vecu biezu mēteli ,aptin midzeni un no apakšas pielaid uguni pietiks ar pāris avīzēm //nekur apakšā ugunskuru //

..... neiznieko savu LAIKU dusmām, Maksim. Kā vnm- saprotot Tevi, I.  

Skaista   doma, bet nepadalīšos ;) .
Veidotājam ar ticu, ka bijušas brīnišķīgas domas!

Katram laika posmam savas nedienas!

Rīgas centrā vai katrs var nošķiņķot pa gabaliņam no krastmalas?

Cilvēki ir  parvērtušies! Vēl 1990.g. pilsēta bija piespļaudīta.Tāds lietas vairs nemanu.  Ja kaut kas bija nopērkams,gara rinda.Toreiz lieliski noderēja prasme līst bez rindas.

Piekrītu Inetai; - cilvēki ir tādi mēsli, ka tik tiešām rokas nolaižas darīt kaut ko viņu labā!

Jā, piekļuve pīram un laivai liegta, bet var saprast arī īpašnieku, kurš kā var, nodrošinās pret piecūkotājiem un vandāļiem. Maniem radiem kādā mazpilsētā pieder daļa ezera ar krastmalu, radi centās ierīkot peldvietu, saveda smiltis, tīrīja meldrus, bet sanāca tā, ka dienā vairākas kompānijas brauca un cūkojās, - ja vakarā mēs visas drazas savācām un aizvedām, ugunskura vietā dedzināmo sadedzinājām, tad jau nākamajā rītā tur bija iepriekšējā postaža, papīri, sasistas stikla pudeles, skārdenes, rokas nolaidās, tik tiešām!

Hei, hei, izskatās, ka vēl te turamies Lai jauka brīvdiena! Runājot par vārdu spēlēm, man sanāca smaids par jauno statoila latviskoto sarunvalodas nosaukumu:       K' aplis nu tā tauta runā!