Dzēsts profils 8. jūl 2012. 15:19

Es ticu tev!
Tavam smaidam, tavam glāstam,
Tavam bargajam pārmetuma vārdam,
Tavam atklātajam stāstam, ko tu stāsti.
Es ticu Tev.
Jo mīlu...

- - - - - - - - - - - - - - - -
Ieved mani mierīgos ūdeņos –
Tādi taču vēl pasaulē ir!
Apnikuši man daudzinātie,
Vētras un dziņu krasti.
Ieved mani mierīgos ūdeņos,
Dziļos, dzidros un zaigos.
Man ir vajadzīgs līdzsvars un klusums,
Un tava elpa uz vaiga.

- - - - - - - - - - - - - - - -
Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi viss dzīves guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.

ierakstam «Mīlas dzejoļi»
tamara m. 8. jūl 2012. 15:18

Apbrīnojami patiess dzejolis.Man ir izdevies to visu baudīt un peldēt mierīgos, un tīros ūdeņos,un klusēt just līdzsvaru un īsta drauga plecu.

Paldies!

ierakstam «Mīlas dzejoļi»
Dzēsts profils 8. jūl 2012. 15:06

Gundar...ir daudz skaistu ziedu,bet rozes tomēr ir ziedu karalienes....   

ierakstam «Nedāvini rozi man»
Dzēsts profils 8. jūl 2012. 15:05

Tāpēc jau tā roze,ka ar ērkšķiem..... vai ne Max

ierakstam «Nedāvini rozi man»
valija o. 8. jūl 2012. 14:51

  

Gundars Ī. 8. jūl 2012. 14:48


ierakstam «Nedāvini rozi man»
Gundars Ī. 8. jūl 2012. 14:40


Dzēsts profils 8. jūl 2012. 14:37

Darītāji ar daudz runā... dalās savā pieredzē, bet kā nu kurš to uztver  

Jānis V. 8. jūl 2012. 14:34

Opā! Vārna noticēja lapsas glaimiem un pazaudēja sieru....

uz V. 8. jūl 2012. 14:24

Mazāk runāt, vairāk darīt... Kurš nu ar kādiem līdzekļiem to spēj ...    

max m. 8. jūl 2012. 14:10

Kas tà par Rozi,bez érkshkiem?!

ierakstam «Nedāvini rozi man»
uz V. 8. jūl 2012. 14:10

Es ar tiem necīnos, tie paši sevā starpā viens otru baro, -es netraucēju tiem savā starpā veģitēt ...    

ierakstam «Maskas krīt»
Dzēsts profils 8. jūl 2012. 14:08

sprediķotāji ne ko ar nedara kā tikai zākā visu un visus vaino pie jebkuras nelaimes...
bet tie, kas dara... nevienam neko necenšas pierādīt...  darbs runā viņu vietā...

Santa M. 8. jūl 2012. 14:06

Cilvēki gan parasti iet vieglāko pretestības ceļu,apgūst vieglāko no mākslām,visu sagandēt, tad meklē citu vietu,turpinot sprediķot tālak.

Dzēsts profils 8. jūl 2012. 14:05

Skatīsimies patiesībai acīs....cilvēks ir pats kaitīgākais radījums uz zemes...

Dzēsts profils 8. jūl 2012. 14:03

es nedēļu braukāju pa zemgali... un ļoti daudz šadu nostūru atradu... daudzās bija pamestas sagruvušas ēkas un platība tai apkārt daudz... vajag tikai gribēt un sakopt, nepiedrazot to... un katram būs

Dzēsts profils 8. jūl 2012. 14:03

Piekrītu Santai....

Santa M. 8. jūl 2012. 14:02

Kādas medmāsiņas stāsts elpo,neaizej vēl

uz V. 8. jūl 2012. 13:59

Lai katrs mēs to atrastu sevī un prastu dāvāt citiem. Saglabāt nevis patērējot savām iegribām, tur tā māksla un spējas.

Santa M. 8. jūl 2012. 13:58

Tādu stūrīšu vairs nav daudz.Ja cilvēks tādus atklāj,tad ātri iedraņķo ar savu klātbūtni

Autorizācija