Dzēsts profils
8. jūl 2012. 15:19Es ticu tev!
Tavam smaidam, tavam glāstam,
Tavam bargajam pārmetuma vārdam,
Tavam atklātajam stāstam, ko tu stāsti.
Es ticu Tev.
Jo mīlu...
- - - - - - - - - - - - - - - -
Ieved mani mierīgos ūdeņos –
Tādi taču vēl pasaulē ir!
Apnikuši man daudzinātie,
Vētras un dziņu krasti.
Ieved mani mierīgos ūdeņos,
Dziļos, dzidros un zaigos.
Man ir vajadzīgs līdzsvars un klusums,
Un tava elpa uz vaiga.
- - - - - - - - - - - - - - - -
Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi viss dzīves guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.
tamara m. 8. jūl 2012. 15:18Apbrīnojami patiess dzejolis.Man ir izdevies to visu baudīt un peldēt mierīgos, un tīros ūdeņos,un klusēt just līdzsvaru un īsta drauga plecu.
Paldies!
Dzēsts profils
8. jūl 2012. 15:06Gundar...ir daudz skaistu ziedu,bet rozes tomēr ir ziedu karalienes....
Dzēsts profils
8. jūl 2012. 15:05Tāpēc jau tā roze,ka ar ērkšķiem..... vai ne Max
Dzēsts profils
8. jūl 2012. 14:37Darītāji ar daudz runā... dalās savā pieredzē, bet kā nu kurš to uztver
Jānis V. 8. jūl 2012. 14:34Opā! Vārna noticēja lapsas glaimiem un pazaudēja sieru....
uz V. 8. jūl 2012. 14:24Mazāk runāt, vairāk darīt... Kurš nu ar kādiem līdzekļiem to spēj ...
uz V. 8. jūl 2012. 14:10Es ar tiem necīnos, tie paši sevā starpā viens otru baro, -es netraucēju tiem savā starpā veģitēt ...
Dzēsts profils
8. jūl 2012. 14:08sprediķotāji ne ko ar nedara kā tikai zākā visu un visus vaino pie jebkuras nelaimes...
bet tie, kas dara... nevienam neko necenšas pierādīt... darbs runā viņu vietā...
Santa M. 8. jūl 2012. 14:06Cilvēki gan parasti iet vieglāko pretestības ceļu,apgūst vieglāko no mākslām,visu sagandēt, tad meklē citu vietu,turpinot sprediķot tālak.
Dzēsts profils
8. jūl 2012. 14:05Skatīsimies patiesībai acīs....cilvēks ir pats kaitīgākais radījums uz zemes...
Dzēsts profils
8. jūl 2012. 14:03es nedēļu braukāju pa zemgali... un ļoti daudz šadu nostūru atradu... daudzās bija pamestas sagruvušas ēkas un platība tai apkārt daudz... vajag tikai gribēt un sakopt, nepiedrazot to... un katram būs
Santa M. 8. jūl 2012. 14:02Kādas medmāsiņas stāsts elpo,neaizej vēl
uz V. 8. jūl 2012. 13:59Lai katrs mēs to atrastu sevī un prastu dāvāt citiem. Saglabāt nevis patērējot savām iegribām, tur tā māksla un spējas.
Santa M. 8. jūl 2012. 13:58Tādu stūrīšu vairs nav daudz.Ja cilvēks tādus atklāj,tad ātri iedraņķo ar savu klātbūtni





