Dzēsts profils
3. jūl 2012. 19:39Nu nē, man tādu kapteini nevajag gan..
Dzēsts profils
3. jūl 2012. 19:37Tam, ka gribas, lai otrs ir patiess līdz kaulu smadzenēm- tam piekritīsu.. bet tam, ka allaž paši turamies maliņā no tada uzstādījuma- nu nav tā.
max m. 3. jūl 2012. 19:34"alaz vélamies,lai iistais un patiesais ir tas otrais..."
nu kas tie par tekstiem,ko?
Dzēsts profils
3. jūl 2012. 19:34Kā gan savādāk, ir bijusi tāda šaize.. Kastrolī- pusšķīvis zupas- ne tur ko ēst , bet lepni saka- mamma, mēs to atstājām tev...
Dzēsts profils
3. jūl 2012. 19:32atgriezīsimies pie bara dzīvesveida, kur visi ar visiem dajebko un visi laimīgi..pi*dec karoče..mērkaķi gatavie..
Dzēsts profils
3. jūl 2012. 19:29nea, negribu kapteini. negribu, ka mani regulē. pati gudra.
Dzēsts profils
3. jūl 2012. 19:29Pasaulē vieta ir visam- gan harmonijai, gan tās pretmetam- disharmonijai. Viens bez otra pretmeti nepastāv. Tāpat- mēs neatpazitu vienu, ja nebūtu otra. Manuprāt, drīzak pasaulē pastāv - līdzsvara princips.. svārsta princips..
Dzēsts profils
3. jūl 2012. 19:25Principā- tas cipars liecina par pasūtījuma pētījumu, neko citu.
Dzēsts profils
3. jūl 2012. 19:23kur tev tik dzīvesgudri teksti plūst? vakardienas pļēgurs apgaismoja?
Raitis M. 3. jūl 2012. 19:06Pēc tevis teiktā - principi var eksistēt tikai pozitīvā vidē? Un kā ir ar principiem, kuri nogalina?
tamara m. 3. jūl 2012. 19:01Ir cilvēki kuriem iekšā ir bet ārā nenāk,nav jau visi daiļrunīgi - bet mīlestību gan var sajust,ja tā ir abpusēja.
Jānis S. 3. jūl 2012. 18:36Gan jau pienāks, un drīz, brīdis, kad sāksim meklēt vēl domubiedrus. Kodols līdz galam jāizstrādā.
Dzēsts profils
3. jūl 2012. 18:29Es kautkā vienkāršāk uz visu skatos , - laikam būšu iesprūdis visos dzīves principos .
Aija B. 3. jūl 2012. 18:27Pateicīgs cilvēks ir tas, kurš jau paspējis saņemt daudz nepateicības, arī pats iepriekš nav bijis savos augstumos. Izzinājis Augstākos likumus un tagad ir pateicīgs, par visu , ko Augstākie spēki devuši.Ja cilvēks neizrāda savas emocijas uz āru un iemācījies sevi turēt grožos-tas vēl nenozīmē, ka viņam Dižs gars. Tā izturēties prasa viņa darba stils.Bet ar to viņš neko dižu nav izdarījis.Šeit uz Zemes esmu, lai pildītu Dieva uzlikto uzdevumu. Ja būšu pārāk klusa, mierīga, nevarēšu neko izdarīt šajā pasaulē. Mani uzskatīs par slimu bērnu un tāda arī izaugši. Ja man dots kāds talants-tas ir jāattīsta, bet apsēdusies pie kāda mājas stūra salikusi Dieva lūgšanā rokas augām dienām, es pat dienišķo maizi nenopelnīšu. Bet , ja uzgleznoju kādu ainavu, apsriežos ar kādu, apgūstu iemaņas, domu apmaiņu un paliek pēc manis citiem šis darbs. Ja uzrakstu kādu grāmatu, vai nāk no dvēseles dziļumiem kādas dzejoļu vārsmas, vai man labāk klusēt, tikai tādēļ lai izskatītos kā cilvēks ar Dižu garu?Ja esmu ieguvusi ārsta diplomu, bet stāvēšu klusu ar savu lēnprātību nesteigšos un neiešu palīdzēt cilvēkam viņa ciešanas mazināt, vai man būs Dižs gars?
Dzēsts profils
3. jūl 2012. 18:23Tas priecē Jāni,es ar prieku ielūkojos Tavos blogos
Dzēsts profils
3. jūl 2012. 18:23It kā jau viss pareizi. Oponēšu.It sevišķi, ja darbs saistīts ar radošo. Neapmierinātība arī ir labs stimuls kam tālāk. Varbūt nepareiz domāju, bet vienmēr tikai pozitīvā domāšana nomāc.Vienmēr saku, arī auskariem kādreiz ausīs jāspiež. Un vai vienmēr būt mierīgam un klusam, tad ar jautājums.Un kapēc ārējie apstākļi ir tikai sekas, ne cēloņi? Un ir tāds neglītuma princips, katram savs. Par gaumi strīdas. Skumjām, nabadzībai ar katram savs. Ja cits par ko tik pasmejas, citam varbūt pārdzīvojumi.
