Dzēsts profils
27. jūn 2012. 20:54Nu,vislabāk protams ar bļēndari,bet ne obligāti,var arī kā Adriano Čelentano"Spītnieka savaldītājā",domāju,atceries to filmu
Dzēsts profils
27. jūn 2012. 20:53Bet Maija!!!! Moona raksta,kad tā zupa esot super vienkārša bet Tev tie sīpoli... Varbūt tā ir asā zemeņu zupa???
Dzēsts profils
27. jūn 2012. 20:49Ako,tikai tad,kad būs piebērts sāls,iepiparots un iegriezts sīpoliņš
Ineta L. 27. jūn 2012. 20:46Ako, nevajag zemenes varīt, sablenderē!
Dzēsts profils
27. jūn 2012. 20:44Hmmm....un saldējums,tai zupā,jāliek pirms vārīšanas,vai kad zemenes jau savārījušās mīkstas
Inta D. 27. jūn 2012. 20:35Praktiski visām valstīm pirmkārt vajag atbrīvoties no dolāra jūga - BANKĀM JĀBŪT VALSTS BANKĀM UN NEVIS PRIVĀTĀM FIRMĀM!
Otrkārt jātiek ārā no ES un NATO!
Šeit jāliek kopā visi prāti - jo Saeima Latviju ir iedzinusi totālā atkarībā ar saviem aizņēmumiem. Tas nav mans izdomājums, bet es tam pilnībā piekrītu.
Dzēsts profils
27. jūn 2012. 20:25bet ko iesaki dzīvot bez darba,bez maizes,ja kādam ir izdevība strādāt tur,arī strādā un ne no labas dzīves aizbrauc,bet apstākļu spiesti
Dzēsts profils
27. jūn 2012. 20:22..katrs mēs esam īpaši,tikai tiem,kam EGO izaudzis nedaudz lielāks ,to uzsver...Pārējie vnk to ZINA.....
Dzēsts profils
27. jūn 2012. 20:13nu labi,bet ko tu iesaki un ko tu tieši dari,lai tā nebūtu,viens ir izlasīt informāciju,nokopēt,bet ko varam darīt lietas labā???
Vilnis S. 27. jūn 2012. 20:07Varu tikai ieteikt ieslēgties kādā šķūnītī un dzīvot bez civilizācijas briesmu darbiem un lasīt sektantu literatūru,kā gan citādi lai Jūs "izglābj".
Medus M. 27. jūn 2012. 20:02...nepiekrītu pilnībā! Kā tad zināsi, ka esi kļuvis labāks, ja salīdzināsi tikai un vienīgi ar sevi pagātnē?! Kur ir tas mērs, pēc kura mērīsi?
Inta D. 27. jūn 2012. 19:59Lai saprastu būtību - vispār nav vajadzīga nekāda valoda!
Medus M. 27. jūn 2012. 19:59Nū? Lai tak izklaidējas. Pienāks arī Tava kārta kā sievai, kad VIŅŠ laizīs savas sirdsrētas...
Dzēsts profils
27. jūn 2012. 19:50Kas ir pats interesantākais- ir tāda štelle, kā scenārijs musu dzīvēm... un to scenāriju " satriecošie autori" ir nevis kādi aizokeāna modes rakstnieki , bet- mūsu mīļie , vai gluži otrādi- ne visai mīļie- vecāki. Psiholoģijā ir pazīstams tāds moments, ka- bērni atkārto - būtībā, bet ar kādām niansēm - vecāku uzstādījumus un piemērus. Un tad, kad kāds ir nonācis līdz domai, ka -nevēlas atkartot vecāku dzīves, nav arī tie vecāki neapstrīdamās autoritātes un paraugi it visā- nu tad pamazām cilvēks ir gatavs savai paša dzīvei. Nav tas process nedz viegls, nedz īpaši jūsmas pilns, bet- interesants bezgala un noderīgs arī.
vnk S. 27. jūn 2012. 19:46...ar steigu....japieskas franču valodas kursos......



