ingucis P. 26. jūn 2012. 22:10

  mīlētai   laimīgai   nu ne gluži vienai

Ineta L. 26. jūn 2012. 22:08

Nu re, Gundar, jauki, es jau domāju, ka aizmigšu, nesagaidījusi kādu melodiju no Tevis

ierakstam «Lietus melodija»
Aija B. 26. jūn 2012. 22:07

Miljoniem gadu atpakaļ radusies dzīvība uz Zemes.Lemūrija gāja bojā 700 000gadu pirms pašlaik tā dēvētā Terciārā perioda sākšanās.Agrīnie lemūrieši,( 20 līdz 40 m gari) kā jau otrās rases pēcteči arī sākotnēji bija hermafrodīti (kopā 1ķermenī sieviete +vīrietis) ar četrām rokām, divas priekšā acis, viena pakausī.bet vēlāk notika dzimumu atdalīšanās- radās vīrieši un sievietes.(Cilvēces trešā rase ir visnoslēpumainākā...noslēpums, kā tieši tas notika viena vai otra dzimuma izveidošanās nav pilnībā izskaidrojams- no Helēnas Blavatskas"Slepenā doktrīna")Trešā acs sākotnēji cilvēkam bija vienots orgāns. Divas priekšējās fiziskās acis attīstījās tikai vēlāk gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.Agrīnie lemūrieši bija pietiekami attīstīti, jo spēja redzēt un rīkoties gan fiziskajā, gan smalkajā pasaulē.Nākošā rase- Atlanti, tieši no ceturtās rases ir iegūtas visvērtīgākās zinības slēptajām dārgakmeņu un citu akmeņu īpašībām, kā arī ķīmija..Bez gravitācijas un dzīvības spēka atlanti izmantoja arī psihisko ener'hiju.Piem.,ceļot piramīdas un tamlīdz. monumentus-pārvietoja akmeņus ar skatiena palīdzību(Ar trešās acs palīdz.)Atlanti cits ar citu sazinājušies telepātiski.(Augumā no 12 līdz 20 m gari)....utt.Mēs esam ārieši un cēlušies no atlantiem, bet visu cilvēci uz Zemes radījis Dievs un Tā Pasaule. Cilvēks tapis mīlestības un labestības uzvarā pār ļauno. Tikai divi-vīrietis+sieviete var veidot mīlestību un labestību un radīt turpmākos pēcnācējus , lai veidotu un attīstītu pasauli. Tādēļ arī saka, ka 1sieviete-ir tikai puscilvēks, un 1 vīrietis arī ir puscilvēks. Tikai divi kopā līdzvērtīgi veido veselu Cilvēku , kurš spējīgs tālāk veidot cilvēci uz planētas Zeme.

ierakstam «Otra puse»
Gundars Ī. 26. jūn 2012. 22:07

ierakstam «Lietus melodija»
Ineta L. 26. jūn 2012. 22:05

Glāsti, pieskārieni maigi, arī lietus lāses, ja vieglas un siltas

ierakstam «Lietus melodija»
Guna a. 26. jūn 2012. 22:02

Lietus pirksti glāsta Upi  

ierakstam «Lietus melodija»
Guna a. 26. jūn 2012. 21:58

Nemanīju gan te nevienu pārgriezto  
Neuzskatu sevi par kaut kā pusi , varbūt kādam nepilnvērtības komplekss,   kaut gan drīzāk tas tāds dzejnieku izdomājums , kas iegājies tautā ...

ierakstam «Otra puse»
Ineta L. 26. jūn 2012. 21:57

Paldies, Guna, jauki pirms miega... mierīgi un glāsmaini!

ierakstam «Lietus melodija»
Guna a. 26. jūn 2012. 21:53

Lietus melodiju kolekcijai  

ierakstam «Lietus melodija»
Dzēsts profils 26. jūn 2012. 21:52

Abi sāni nogulēti...
pa muguru skudras skrien
/ sarežģīti, iespļaut dabas akā/

ierakstam «Otra puse»
Ineta L. 26. jūn 2012. 21:44

Visam savs laiks..jā, laiks sēt, laiks pļaut, laiks laistīt. Laiks dejot lietū.

ierakstam «Lietus melodija»
Gundars Ī. 26. jūn 2012. 21:44


ierakstam «Otra puse»
Dzēsts profils 26. jūn 2012. 21:37

Ērglis vai kapeika  

ierakstam «Otra puse»
Guna a. 26. jūn 2012. 21:34

Smieklīgi , kad pilnīgi sveši te piedāvā ,,draudzēties,, , vēl apvainojas, kad pasaku , ka nekolekcionēju draugus. Var taču sarakstīties ar jebkuru , kurš ieinteresējis , bez tās ,,drauga,, ikonas.

Dzēsts profils 26. jūn 2012. 21:26

Visam savs laiks un svētība,kā saule,tā lietus var nest arī postu...

ierakstam «Lietus melodija»
Guna a. 26. jūn 2012. 21:24

Tā uzreiz pat nepateikt , varbūt - ēst nemazgātas zemenes , tieši no dobes ?   : Gan jau , ka atrastos vēl kādi , ja padomātu ...

max m. 26. jūn 2012. 21:24

Man tas teiciens jau sen kaitina,bet apradu-nepilniiba kaut kàda..

ierakstam «Otra puse»
max m. 26. jūn 2012. 21:22

Persikiem vajag lietu:)

ierakstam «Lietus melodija»
Guna a. 26. jūn 2012. 21:16

Lietus nāk kā atbrīvotājs , Debesīm , kuras ilgi bijušas lietus gaidās - pelēkas , pelēkas, pelēkas ...Lietus nāk noskalot Debesu pelēkos logus...

ierakstam «Lietus melodija»
max m. 26. jūn 2012. 21:15

Es dzirdéju..,ka pàrdeva vina atrashanàs vietu,par dolàriem..

ierakstam «Par karu»
Autorizācija