...bet sienām, ko uzceļ prāts, ...sirds kāpj pāri..., vienmēr...un visur...

...a...kas teica...ka putra nebūs strebjama....

Es nekaroju, paši to redzat ne šodien ne vakar ne aizvakar un ne pat mēnesi atpakaļ, vairāk jau kā trīs mēnešus neliekos ne zinis ..., . Man tikai radās jautājums, Kas tie ir par cilvēkiem, kuriem prātā un līdzās, mājās un zem deķa rodas vieni ienaidnieki? Nu vienkārši mani pārņēma nevaldāma ziņkārība ...  

Jāni,kāpēc Tu tā uzskati...ne viss,kas mums tajā ,ir jārāda citiem

...Mairita, ieklausies...

Sirdij nevar klausīt - pratam nāksies ievārīto putru izstrēbt ...

...ja jau gulēji...tad nepamanīji....un mazliet žēl nav....

Lai dzīvotu pa īstam,cilvēkā jābūt brīvības garam un pašam jāizbauda sava vienreizība.

..tad vismaz sirds tev īstā vietā....prātu var pieregulēt.....

Ja plaša dvēsele,tai nav robežu.

Nē - Jāņos viņš sen nav rādījies ... liekās ka romantika apciemo mani miegā  

Mairit, kā tad, varbūt ne uzreuz, bet pie tāda secinajuma var nonākt, ja esi dzirdīgs un vērīgs, tad arī durvis izdodas saskatīt, un saucēja balss nav saucējs tuksnesī, bet kāds, kurš atbalstīs.

Es jau ar sirdi tos taureņus saprotu - prāts nesaprot ..

Kuku,tur šnabi točna nedos.

Līga,tā šķīstītava ir tikšanās ar sevi.Un daudzi to nevar izturēt.

...nu tā ap Jāņiem-Mārtiņos??!

Ar jums labi, bet jāskatās futbols

Latvieši daudziem vārdiem ir devuši bagātinātājus, jeb tā sacīt, kā piedeva ēdienam,  lai tas pastiprinātu garšu un to dziļāko nozīmi ... Abstrakti, bet daudz maz skaidrojoši. Kā mīlestībai ir daudzas izpratnes, un cilvēki varbūt neviennozīmīgi, tā arī SIRDS ne visiem tā siltumu pa miesu dzenā ...

Pārāk daudz domu vienā dzejolī,tur sanāk par katru laiku/rīts,diena,u.t.t./savs.Bet vispār es laimi smeļu riekšavām

Reizi gadā ...vai divas ..neatceros īsti   .