Tieši tā ,Līga,tev pilnīgā taisnība.Ar mākslīgo siltumu,augi nīkuļo,bet tavi blogi,kaut īsi,bet kodolīgi un gudri.Tā turies tālāk.

Dzīvot pie Karību jūras kādas salas piekrastē ar blondu pensionāri, kura no rītiem pienes kakao, jasmīna ziediņu neaizmirstot, un klausīties, klausīties šitādus friču šlāgerus!

tā runāja Ecce HOMO???... man likās, ka iesākumā Stīvs Čendlers:)

Nav dzeja mana, bet ļoti iepatikās, vakar tā panāca man pretī ...mierināt:)

jā, Jautrīt, jūra un saule pats par sevi ......vairs pat neatkārtojos, jo tās manai dvēselei visur velkās līdzi:))

piepes un puupeezhi kukam kuliitee,Tev dzeja laba!!!!!!!!

nu kaut kā jau līdz tai zaļlapei vajadzēja tikt...piepes tieši laikā, kuku:)

...taapat kaa naudu...))))

Maiguma mūsu dzīvē pietrūkst. Tā,kas atver labāko dvēselē. Un kāpēc no tā jābaidās?

Servisa tehnika-neko nepadarisi.

Servisa tehnika-neko nepadarisi.

Daudzi cilvēki taupa-gan produktus,gan lietas-īpaši paaudze,kas piedzīvojusi karu,badu,izsūtīšanas.taupa arī nākamie pensionāri-jaka vai bikses panēsāta-aiziesu pensijā-kaut pa māju novalkāšu,vai pāršūšu,tāpat ar apaviem-tas jau zināms,ka apavi jāmaina,lai izvēdinas un atpūšas,nu uz tos arī var atlikt pensionēšanās gadiem,tāpat klasiskās somiņas,Daudziem majās ir gultas veļa,ko izstāvēja rindās piems repšikus ieviesa-un labi vien ir-nav tur sintētikas piejaukuma,arī labi traukinodzīvo pat vairākus mūžus,tapat labi aizkari un galdauti/pēdējos mājas apstākļos lieto maz/.Ja ar pašreizējam pensijām paliks bez pagātnes krājumiem-būs grūti

Katra diena ir īpaša ...to tā grūti ar prātu pieņemt, no vecmamiņu laikiem šķiet, ka ir kādas parastās darbadienas un īpaši īpašās dienas

Vot tada stelle radas!Ahoij,ari sertifikatus ar dala vai ka!parsvara jau lohodroms ,ar visiemi testetajiem!

Andi, es šo dziesmu dungoju, kad mani puikas pameta māju ..... aizgāja plašā pasaulē ...... man bij ļoti neierasti viņus neredzēt ikdienu ....

Nu ja!tie arsti ir tada jutiga konsistence,sad un tad sevi uzskata par parcilvekiem!vienkarsi-neatgriezeniskais,cilveciskais faktors!

.. uzbūvējam sienu ..... bet ne jau grēku nožēlai, bet aizsardzībai.
Uz uguni .... mēs lidojam tāpat kā taureņi, nebaidoties sadegt .....

  ..... nenosodu citus, jo nezinu, ko pastrādāšu rīt     .... cenšos izprast rīcības sekas.
Esmu noslēgts cilvēks ..... nemētājos lieki ar mīlestību, bet ar iejūtību.
Ar bailēm uz tu ...... nesatrauc, bet uzticos tikai sev.
Daba ir mans valdzinājums, bez tās nekādīgi nesanāk, ziemas mēnešos man tās pietrūkst ...... jo tā ir atpūtā.
     .... beigās pasmaidu ....   :)

Es parasti sacerēju dzejas rindas puikām, kad viņi bij mazi .... mans dārgums ......  man nav meitas, bet vienalga .... jauki  

  .. man ļoti patīk ....
      .....  ceru Tev arī, Jaukumiņ, patiks  
http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=sM6emA3JMJ4