Vot to es saprotu, -Ineta brauks palēkāt ...  

Viñas te nav līdzās, tā cilvēciņa ar pessimistisko noskaņojumu. Tev vajadzētu viņai personīgi nodot šos vārdus ...    

Nevienu nevar nedz izglābt, nedz neizglābt- vismaz ne no šitādām šaizēm- pašam vien ar visu ir jātiek galā.. Gribējās vienkārsi uzmundrināt mazliet pesimistiski noskaņotu cilvēku, tas arī viss. Prieks, ka ir viss okey jau šobrīd.

   Daudziem patīk, lai klausās ja patīk. Man patīk paklausīties kā kaķis ņaud un murrā.

Kā vidū tu biji -
es redzēšu skaidri,
kad tu būsi viena.

Ja tev likās, ka kādu te ir jāglābj, tobiš jāmierina? Tad es jau sen esmu garām tām atmiņām, palikusi vien pieredze. Jāglābj būtu tas otrs cilvēciņš -viņa, no šīm attiecībām, kuras mēs te Sonja abi pašrez pārspriežam. Goda vārds, man to atgādina augu dienu no viena te līdzās profīla, vot to sievieti gan vajadzētu glābt un mierināt ... Tas tā, ar tevi Sonja  ir interesanti.

Mīļš paldies! Skaisti vārdi mīļš veltījums amigos meitenēm.

Varbūt  vienkārsi par maz laika ir pagājis , un vēl visas emocijas un izjūtas nav " nosēdušās..Pamazām jau pāries .  Būs viss kārtībā.

Ilgi domāsi paliksi bešā

Nožēlojot laicīgi grēkus,var grēkot un grēkot

Sandi xx , vairākus gadus braucu uz Brīvdabas muzeja gadatirgu Rīgā, ļoti patika atmosfēra, kārtīgs pasāciens visas dienas garumā
(mūziku paklausīšos vakarā, tad jautri palēkāšu pēc dārza darbiem )

Biju brīvdabas muzejā tur sapirkos visādus nieku, bet lai veicās;)

No tevis teiktā,sapratu,ka jāsol tad kad dusmojies,lēmumi japieņem,kad esi laimīgs.Solījumi jāpld vispār nav?

Kas nu par ko tas.

Sonja, bet ne manā gadijumā, tā ir laiku zaudēšana un jūties it kā būtu izmainijis sevi sīknaudā. Tā otra puse gan, cerams ir daudz guvusi sevis pilnveidošanai. To tik atliet noklausīties ik dienas. Ausīs kā nodrāsta plate skan ...

atliek par puķēm vien nopriecāties...alu nedzeru, sieru neēdu...un no uguns tā tālāk:)

Nu Lūcijai ja ne ar šo blogu, ne ar klona desertu nav nekāda sakara.. Cik var tās jēlības cept!

Ineta, bet ja nu mēs no malas tādas pavisam jauniņas un štramas  izklausāmies/izskatāmies- tas tacu ir forši
Ja nu biku nopietnāk- paglaimoja jau gan..

bez vārdiem- bet tas laimes meklētājs un vējagrābslis jau arī kaut ko iemāca tam otram, par viņu pašu, par dzīvi, par iespējamībām.. Un pēc laika jau atkal ir  viegli - uzticēties  cilvēkiem, ja vien pats to vēlās.  

Sonja, šķiet, ka par tiem gadiem Leonija biku paglaimoja