rakstu vēstuli
ar vārdiem, ar notīm,
ar glāstiem, ar skūpstiem.
bet sūtu caur mākoņiem,
caur jūru, caur vēja šalkām.

...mats matā....

spārdīt guļošo
aiz nožēlas
/nav stils/

Arī, ja lēts cilvēks cilvēks saka dārgus vārdus lētam cilvēkam, tad viņi abi nesaprot par ko ir runa, un nesaprotamo nevar nožēlot, vien censties izprast.

Dod mums savu narkotiku...-tagad taču Ir! ...sadots

...no tādas uzmanības var pagurt

               Bet ir arī cilvēkiem  DIEVIŠĶS TALANTS otru visur pamanīt, pat izsekot....Piefiksēt, ko pircis, kas apmaksājis pirkumu.... Pat bailes paliek, ka nesakāpj galviņā   tāda uzmanība un nesāku justies kā pati Anglijas  karaliene..........     

An da ............nu katram sava narkotika -man dažreiz gribas ar savu   -mūziku un dzeju  

Zini ... atvaino, bet nelasīju... tad sanāk ka domājām līdzīgi...

"Laime, laimīte... Kas gan tu esi? Tverama, netverama, sajūtama, izjūtama... Mazāka, lielāka... - kā zvaigznes naksnīgajās debesīs, kā mākoņu aitiņas saulainā dienā, kā viļņi bangojošā jūrā, kā gliemežvāciņi... Tu esi katram cilvēkam sava. Viens ilgojas pēc lielas laimes, kāds cits pēc mazas, mazas laimes zvaigznītes"...
"Laimīte... tu esi tik trausla - kā no stikla, no kristāla. Viena liela laime var pārvērsties tūkstošs mazās laimes zvaigznītēs. Vai arī no daudzām, daudzām mazām laimītēm vai veidoties viena liela laime, varbūt tik liela kā zemeslode."
"Mums katram ir vajadzīgs kaut kas pavisam, pavisam vienkāršs, bet tomēr tāds, bez kā mēs dzīvot nespējam... Kāds smaids, glāsts, kāds mīļš, mīļš vārds. Tāpat kā puķei ir vajadzīgs gaiss un ūdens, bez kā tā nespētu dzīvot un sniegt mums prieku... Mums katram ir vajadzīga MĪLESTĪBA."
(Māra Šnē )
  

Dari taa!!!!!Taa tava dariissana!!!

kū kolīt ,dvēselītes dziesmiņa ir tiešām burvīga .............tājau mēs dažreiz arto dzīvi spēlējamies ,kamēr mūsu dvēselītes skumst .,

Lāci...esi nospēris manu domu pie Skārletas....
Tāpēc man nav ko teikt....

Neiet runa ka cilvēks kardināli mainās, bet sāk izvērtēt lietas lietderību, nevis par katru cenu sasniegt mērķi un pēc tam pats nezin ko ar to darīt....

paldies Alija ,acis -acis kas uzrunā un acis kas liek saprast..........

....jaukumiņs būs gana sanarkojies....     

un tas , ka sācis par to domāt, nebūt neliecina, ka cilvēks mainīsies...viņam šī "uzvaras" garša nepazudīs...nu kaut kā tā

Pasaule (1)

Es gribētu, lai kaut uz brīdi
Pasaule kļūtu maza, maziņa,
Lai starp Tevi un mani
Būtu divi soļi. Pussolis.

Man ir vajadzīga tikai minūte,
Tikai neilgs brīdis, lai saprastu,
Ko es jūtu un vai tas ir pareizi.
Man nevajag daudz.

Tikai ieskatīties Tavās acīs
Un saprast vai es mīlu Tevi.
Tavu patieso, grēcīgo būtību.
Tavu miesu un svešās asinis.

Tikai vienu minūti, lai saprastu -
Visa pasaule mums ir par mazu!
                                            (autoru nezinu)

taisniba jau ir.....bet nav ko audzēt sevī tos naida asnus- nekas labs no tā nebūs. Labāk domāt tā- ko no šīs situācijas es varu macīties?

Atkarīgs no celtniekiem un materiāla kvalitātes..