JAUKUMIŅŠ n. 14. jūn 2012. 11:24nu re An diņ ,es tak protu dalīties
Dārzniece K. 14. jūn 2012. 11:23Paparde var uzziedēt arī malkas šķūnītī, ja kas..........
valija o. 14. jūn 2012. 11:23Kas ta par valodu spardit guloso,vai tik neiet runa par tadiem tiesa nozime gul un uzturi sieviski jo es gulu gaidu tikai prieks gultas
Dzēsts profils
14. jūn 2012. 11:22A kāpēc tad pulkstens uz rokas? Priekš kaut kā laiks taču jāuzņem?...bet ārā saule, vējelis un laba oma...ja kāds vēlas priecāties kopā ar mani- gaidu!!!!
Dzēsts profils
14. jūn 2012. 11:22traks var palikt, vai ne ....tā Dārzniec ir skaudība
Dārzniece K. 14. jūn 2012. 11:21Ja es neuzskatu, ka esmu GRĒKOJUSI, tad nenesīšu mācītājam olu grozu, lai grēkus atlaiž! Ni un ni.........Lai glabā ārpus kapsētas vaļņa, ja skaita mani par grēcīgu un beigta balle! .........
JAUKUMIŅŠ n. 14. jūn 2012. 11:21 Vai tu maz dzirdi,
Ka tevi kāds sauc?
Vai tu spēj nojaust,
Ka tevi kāds gaida?
Vai tu spēj just...
Piedod, tas bija pārmetums,
Jo tu pat nenojaut
Cik ļoti mīlu.
Tikai mazliet pietrūkst,
ka neatbildi.
Tikai mazliet pietrūkst,
Ka neatnāc.
Tikai mazliet, mazliet,
mazliet pietrūkst.
Tava siltuma, ko cilvēki
sauc par mīlu.
Un tomēr, vai dzirdi
Manu nevainīgo pārmetumu:
Vai tu maz dzirdi,
Ka tevi kāds sauc?
Vai tu spēj nojaust,
ka tevi kāds gaida?
Vai tu spēj just
cik ļoti kāds tevi mīl, un šo mirkli cenšas pārvērst brīnumā.
Un tomēr...
Tas ir pārmetums..........................
Dārzniece K. 14. jūn 2012. 11:20Vienkārši paliek pretīgi. Un ja vēl izlasi kādā blogā, kur un ar ko esi brīvdienā bijusi, ko darījusi, kas bijis mugurā......Cik ilgi vīrs skūpstījis......
JAUKUMIŅŠ n. 14. jūn 2012. 11:19 rakstu vēstuli
ar vārdiem, ar notīm,
ar glāstiem, ar skūpstiem.
bet sūtu caur mākoņiem,
caur jūru, caur vēja šalkām.
virdzinija r. 14. jūn 2012. 11:17Arī, ja lēts cilvēks cilvēks saka dārgus vārdus lētam cilvēkam, tad viņi abi nesaprot par ko ir runa, un nesaprotamo nevar nožēlot, vien censties izprast.
Dzēsts profils
14. jūn 2012. 11:16Dod mums savu narkotiku...-tagad taču Ir! ...sadots
Dārzniece K. 14. jūn 2012. 11:14Bet ir arī cilvēkiem DIEVIŠĶS TALANTS otru visur pamanīt, pat izsekot....Piefiksēt, ko pircis, kas apmaksājis pirkumu.... Pat bailes paliek, ka nesakāpj galviņā tāda uzmanība un nesāku justies kā pati Anglijas karaliene..........
JAUKUMIŅŠ n. 14. jūn 2012. 11:14An da ............nu katram sava narkotika -man dažreiz gribas ar savu -mūziku un dzeju
Dzēsts profils
14. jūn 2012. 11:13Zini ... atvaino, bet nelasīju... tad sanāk ka domājām līdzīgi...
Dzēsts profils
14. jūn 2012. 11:13"Laime, laimīte... Kas gan tu esi? Tverama, netverama, sajūtama, izjūtama... Mazāka, lielāka... - kā zvaigznes naksnīgajās debesīs, kā mākoņu aitiņas saulainā dienā, kā viļņi bangojošā jūrā, kā gliemežvāciņi... Tu esi katram cilvēkam sava. Viens ilgojas pēc lielas laimes, kāds cits pēc mazas, mazas laimes zvaigznītes"...
"Laimīte... tu esi tik trausla - kā no stikla, no kristāla. Viena liela laime var pārvērsties tūkstošs mazās laimes zvaigznītēs. Vai arī no daudzām, daudzām mazām laimītēm vai veidoties viena liela laime, varbūt tik liela kā zemeslode."
"Mums katram ir vajadzīgs kaut kas pavisam, pavisam vienkāršs, bet tomēr tāds, bez kā mēs dzīvot nespējam... Kāds smaids, glāsts, kāds mīļš, mīļš vārds. Tāpat kā puķei ir vajadzīgs gaiss un ūdens, bez kā tā nespētu dzīvot un sniegt mums prieku... Mums katram ir vajadzīga MĪLESTĪBA."
(Māra Šnē )
