Ineta L. 13. jūn 2012. 19:21Par pirmsākumiem man nav atbildes, jo arī zinātnieki, vēsturnieki, dažādu reliģiju korifeji neko līdz galam vai sakumam nav noskaidrojuši.
Par savu nulles variantu var uzskatīt jebkuru grābekli palielāku, uz kā uzkāpjot, dabū riktīgu belzienu, ka dažkārt izmaina visu ieplānoto .
tamara m. 13. jūn 2012. 19:19Patīk ja manas lietas atrodās pierastajās vietās,pārejais kā sanāk.
Dzēsts profils
13. jūn 2012. 19:19Tad ir jādod laiks- sev... kamēr atkal būs harmonija, kamēr atkal parādīsies interese par dzivi... par jaunu sākumu.
Ilze B. 13. jūn 2012. 19:18Ja tīri labi šī patīk................tad, lai viss notiek!
Kas zin.................kā viss beigsies!
tamara m. 13. jūn 2012. 19:17Cilvēka dvēselei nav gadskārtu,tai neplaukst pumpuri un nebirst lapas,tā nesūc jaunu sulu no zemes;ziemu vai vasaru,dienu vai nakti tā izmisumā cīnās ar savu Dievu.
Zenta Mauriņa.
Valdis V. 13. jūn 2012. 19:16vai nu Rīgas santīmu vai arī Zewa softis
Dzēsts profils
13. jūn 2012. 19:15Tur nu jālemj pašam- vai ir pieņemami, un ko pats vēlās... Jebkurai izvēlei būs kādas nekādas sekas- vai esi gatavs tām, arī ne pārak patīkamajām?
Dzēsts profils
13. jūn 2012. 19:15Man apmierina nekārtība , ja uz tās skatās ar kārtīgu aci
Dzēsts profils
13. jūn 2012. 19:13Nu...kā dzenis kaļ, tā koks atsaucas
Ineta L. 13. jūn 2012. 19:13Iespējams, ka zināja...tikai mēs to nezinām..
Dzēsts profils
13. jūn 2012. 19:12Sievietēm no 4. punkta ir citādāk
Dzēsts profils
13. jūn 2012. 19:11 Un ka neviens nezin...
Nez kā bija pirmsākumā- vai kāds zināja?
Ineta L. 13. jūn 2012. 19:07Tur jau laikam ir tas jocīgākais, ka nezini, kā viss izvērtīsies..
Dzēsts profils
13. jūn 2012. 19:06Kā to vienu kustināju- visi līdzi kustējas?
Jānis V. 13. jūn 2012. 19:05Viss jau no kaut kā sākas, no domas, no kustības,,,,
tamara m. 13. jūn 2012. 19:02Cik jauns tu,cik pārāk jauns tu esi,
ja tev vēl patīk
skatīties uz zvaigznēm
un nesaredzēt
tukšumu aiz tām.
Tev viņas dzirkstis met kā acis,
kas raudājušas maz,
un zili salti stari blāv
kā rokas,
kas citai pieri glāstot pāri slīd,
bet tevi
aizmirsušas.
Un tu vēl netici,
ka arī mīla beidzas tukšumā,
ka cilvēks noveco ar katru gadu
un zeme atdziest,sauli pārklāj traipi,
kaut mežs un klajs ir vienmēr jaunās krāsās
un jauns ir pavasars,kas jūrā
ledu lauž,
un citas -
svešas skumjas
pār seju nogurušo pārsviež grumbu ēnas...
Austra Skujiņa.
