Man nekas nesanāk ar basām kājām staigāt......Pludmalē un dārzā akmentiņu un zemes kunkulīši duras pēdās un vēl nejēdzīgi kut.......Bet, ja pa mauriņu mēģinu, tad pastaiga beidzas ar bites kodumu............   

Dzeju pat nelasu jo zinu, ka nekaunīgam būt, tas ir tik forši...ka es nekad tā īsti nespētu- būt nekaunīga!

Latgalē rīti vēl salti.

             Kājas man pasētu, bet tās acis.........tās acis..........

Neskaties spogulī un- beigta balle! Es reti skatos- un nav kompleksu!/par šo tēmu/

Tas nekas,veltijums visām jaukajām.

  Nu ja, tā jau dfomāju- tas nav man!!!  Ne maz zilas acis, ne vairs tik slaidas kājas...

Man žēl,te ir ka ir,ļaunums iemiesojies mūsu amigos.lv.

...kas, kurš Tev to liedz? Es katru rītu varu...iebrist savās puķēs un fantazēt da jebko...

Laukos tik labi pa rasu pabradāt.

nez kāpēc visas uz acu krāsu"" iekrita""...būtu maz kāda slaidkājei ""pielīdzinājusies"":)?:)

Šeit vairs nekādi nesanāk... Viss ir meli un viltus!!!

              Man ja arī raganīgi zaļas.....Bet visu vienmēr veltī tikai ZILACAINAJĀM........

..un divdomības man nepiestāv.......pareizi tevi Juri es sapratu   

Jurij,vai tad visur jāsalasa,jāsaskata ....tas.................????????????????/

un man arī zaļpelēkas...     

Vai tas nav slimi runāt ar iedomu tēlu...   tad labāk ar plīšu lācīti parunāt...

..labi, Andi , pārdomāju...lai paliek ar zilām...citādi vēl padomās, ka es Tava meitene, kam tā dzeja veltīta:D